Skip to content
4. februāris, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

123. Ko Dievs sola tiem, kas Viņu mīl un tur Viņa baušļus?

  • Sākums
  • Kristība un ticība
  • e-refleksijas

Kristība un ticība

Jozefs Imbergs

Vai Kristība ir nepieciešama pestīšanai? Uz šo jautājumu var atbildēt apstiprinoši. Pestīšanai nepieciešama piedzimšana no jauna: “Patiesi, patiesi, es tev saku, ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!” (Jņ.3:5)

Kristība un ticība

Mūsu ticības apliecība saka:

“Pēc Ādama grēkā krišanas visi dabiski dzimušie cilvēki ir dzimuši grēkā, proti, viņi visi no mātes klēpja ir pilni tieksmēm un kārēm pēc jauna, pēc dabas tiem nav ne dievbijības, ne ticības Dievam. Šis iedzimtais Jaunums, šis ir īsts grēks, un tāpēc visi, ja vien tie nav no jauna dzimuši caur Kristību un Svēto Garu, ir nodoti nolādētībai un mūžīgai nāvei.”

Tādēļ par Kristību tiek arī mācīts, “ka tā ir nepieciešama pestīšanai, un ar to Dievs dāvā savu žēlastību. Un jākrista ir arī bērni – Kristībā viņi tiek nodoti Dievam, un Dievs viņus pieņem”.

Caur Kristību un Dieva vārdu cilvēks top vienādi atjaunots, jo abos gadījumos darbojas tas pats Svētais Gars. Tādēļ ir iespējami arī tādi gadījumi, kad caur Dievā vārdu cilvēks tiek pievērsts dzīvai ticībai un mirst šajā ticībā, nesaņēmis iespēju kristīties. Šajos gadījumos tas, ka nav notikusi Kristība, neizslēdz pestīšanas iespēju.

No tā mēs varam secināt: ja kāds nav kristīts un nāk pie ticības, tam jātop kristītam pēc iespējas ātrāk, citādi kristības noliegšana vai novilcināšana var viņam kaitēt. No otras puses, ja kāds ticis kristīts bez patiesas ticības – un tas var atgadīties pat starp tiem, kuri saņem Kristību, būdami pieauguši – viņam nav vajadzīga jauna Kristība, ja viņš nonāk pie ticības vēlāk. Kristība ir spēkā pati par sevi. Tā nav balstīta mūsu personiskajā ticībā.

Vai maziem bērniem var būt ticība? Atbilstoši “saprātam” vairums cilvēku uz šo jautājumu atbildēs ar noteiktu “nē”. Bet, lai arī kādi iebildumi mums nebūtu, šis jautājums ir atbildēts jau sen pirms mums. Līdztekus tam, ka arī Vecajā Derībā mazi bērni ir bijuši derībā ar Dievu, arī Jēzus ir vairākkārt atbildējis uz šo jautājumu. Viņš teicis, kā jau mēs to pieminējām, ka mums jāatdzimst ūdenī un Garā, un ka bez tā mēs nevaram ieiet Dieva valstībā. Tālāk Viņš ir teicis: “Laidiet bērniņus pie Manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība” (Mk.10:14). Turklāt Viņš ir arī norādījis, ka pieaugušiem cilvēkiem jātop kā maziem bērniem, nevis bērniem kā pieaugušiem, ja tie grib ieiet Dieva valstībā (Mk.10:13-16).

Ja šie vārdi mūs nepārliecina, tad, lūk, vēl kādi citi Jēzus teiktie vārdi par mazu bērnu ticību: “Ja jūs neatgriežaties un netopat kā mazi bērni, tad jūs nenāksiet Debesu valstībā. [..] Un tas, kas uzņem tādu bērnu manā vārdā, tas uzņem mani. Bet, kas apgrēcina vienu no šiem vismazākajiem, kas tic uz mani, tad būtu labāk, ka tam piesietu dzirnu akmeni pie kakla un to noslīcinatu jūras dziļumā” (Mt.18:1-7).

Šajos vārdos slēpjas jautājuma būtība. Mums jāmāca un jātic, ka mūsu Kungs Jēzus Kristus Kristībā tieši iedarbojas uz bērniem un tas nenotiek tikai caur vecākiem, krustvecākiem vai draudzi. Viņš vēlas tos pieņemt savā valstībā. dod tiem savu žēlastību un savu Garu. “Jo Dievam nekas nav neiespējams” (Lk.1:37).

Tags: Augsburgas ticības apliecība bērnu kristība bērnu ticība Dzīvības ceļš Kristība ticība Ticība un grēku piedošana

Continue Reading

« Dzīvinošais Evaņģēlijs
Ko Vakarēdienā saņem un kā to darīt cienīgi »
                       

Ieskaties

Likumu apiešana
Neliela instrukcija
Svētas dusmas
Drošais pamats

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Atceroties jaunības grēkus Atceroties jaunības grēkus
    • e-lūgšanas

    Atceroties jaunības grēkus

  • Darīt visu iespējamo, lai dzīvotu mierā ar tuvāko Darīt visu iespējamo, lai dzīvotu mierā ar tuvāko
    • e-apceres

    Darīt visu iespējamo, lai dzīvotu mierā ar tuvāko

  • kadam-ir-jabut-vietejam-draudzem-un-to-asociacijam Kādām ir jābūt vietējām draudzēm un to asociācijām?
    • e-mācība

    Kādām ir jābūt vietējām draudzēm un to asociācijām?

  • Atklāsmes grāmatas varenais slavas Te Deum Atklāsmes grāmatas varenais slavas Te Deum
    • e-raksti

    Atklāsmes grāmatas varenais slavas Te Deum

  • Nest visdārgāko upuri Nest visdārgāko upuri
    • e-apceres

    Nest visdārgāko upuri

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kas Svētajā Lūgšanā tiek saukts par “Dieva valstību”?
  • Pastāvīgā cīņa par cilvēka sirdi
  • Svētā Kristība: Kristība un ticība
  • Lūgšana “Mūsu Tēvs”: Lai nāk Tava valstība
  • Jēdziens “Dieva valstība”
  • Venden ūdens Dieva Valstībā
  • Kristība spēj mūs pārcelt Dieva valstībā

Pēdējie komentāri

  • talyc: “...Idiocy triumphs when people blindly trust others or accept dominant paradigms without deeper understanding. Such foolishness can be excused in…”
  • talyc: “tiem, kam nav laika iedziļināties lūk te ir kopsavilkums:) Valdošās paradigmas ir tās, kas nosaka vēstures gaitu un visas cilvēces…”
  • Janis Karklins: “Interesanti.”
  • Roberto: “Koncertu programma: Pirmajos Ziemassvētkos: 14.00 Normunds Pauniņš (grupa “Otra Puse”) 15.00 Grupa “My Radiant You” 16.00 Grupa “Jorspeis” Otrajos Ziemassvētkos:…”
  • Roberto: “Ja mūsu redzes lokam paslīdējis garām kāds latviskais kristīgais youtube kanāls ar 1000+ abonentiem, tad lūdzu ierakstiet tā nosaukumus /…”

RSS e – POLEMIKA

  • Teātris, dejas un citas izklaides ..
  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • 2.Kor.9:6
    Kas skopi sēj, skopi arī pļaus, un, kas bagātīgi sēj, bagātīgi arī pļaus.

ilustrētā baznīca

Pirmā pārvietojamā baznīca
Pirmā pārvietojamā baznīca

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023


Posting....