257. Ko mums ir atļauts pielūgt?


Kristītie tiek saukti par svētiem un godības pilniem

Aptver, ka tā ir patiesība, ko apustulis saka Vēstules efeziešiem 5.nodaļā par Kristu un draudzi, proti, ne tikai tas, ka Viņš ir šķīstījis draudzi ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu, bet arī “Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas” (Ef.5:27).

Kristītie tiek saukti par svētiem un godības pilniem


Tiesa ir tas, ko sacījis Mārtiņš Luters:

“Kas neatzīst un nelepojas ar to, ka ir svēts un taisns, bet tā vietā nemitīgi sūdzas, ka ir nabaga grēcinieks, tas ar savu rīcību saka: es neticu, ka Kristus par mani ir miris, nedz arī to, ka esmu kristīts un Kristus asinis ir šķīstījušas mani un mazgājušas tīru; es neticu nevienam vārdam, ka Svēto Rakstu liecība par Kristu ir patiesa.”

Jo Kristus taču patiesi ar Savām asinīm ir paņēmis visus mūsu grēkus un ne tikai to, bet ar Savām asiņainajām ciešanām Viņš ir ņēmis arī grēka vainu un sodu, izcīnījis un dāvinājis mums Savu pilnīgo taisnību un Kristībā ietērpis mūs šajās pestīšanas drēbēs. Viņš mūs ir ne tikai darījis brīvus no grēkiem, bet arī taisnus un svētus Dieva priekšā, grēka vietā licis taisnību, lai mēs Dieva priekšā būtu ne tikai bezgrēcīgi, bet arī taisni, kas ir augstākas pakāpes svētums.

Tas, ka Kristus ar Savām asiņainajām drēbēm ir sagādājis mums taisnības baltās drēbes, ir brīnišķīgi aprakstīts daudzviet Svētajos Rakstos. Jāņa atklāsmes grāmata (19:11-14) Dieva Dēlu rāda kā To, kas sēž uz balta zirga, “tērpies drēbēs, kas asinīs mērktas”. Viņam sekoja arī kara pulki un jātnieki, kas ar saviem virsniekiem devās cauri bēdu ielejai ar cīnām un pārbaudījumiem. Arī viņi sēž uz balta zirga, taču viņu drēbes nav sarkanas, bet tie ir tērpušies baltās drēbēs, “baltā tīrā audeklā”, un 8.pantā sacīts, ka šis audekls ir svēto taisnība, ko tie saņēmuši ar šķīstīšanu Jēra, Jēzus Kristus, asinīs (Atkl.7:14).

Redzi, tā agrīnie kristieši saprata un ticēja, un tas ir aprakstīts ļoti dažādos veidos. Tā, piemēram, jaunkristāmos mēdza ietērpt baltās drēbēs, jo šādi tika apzīmēts tas, ka viņu dvēseles top pavisam tīras un spožas Dieva priekšā. Arī agrīns kristīgs autors Laktanijs raksta:

“Šīs spožās dvēseles (jeb viņu tīrība un godība) ir parādītas ar baltām drēbēm.”

Paturi prātā šo apzīmējumu “spožās dvēseles”. Kad senatnes ticīgie no Dieva vārda mācījās, ka Dievam ir liela labpatika, prieks un apmierinājums pie šiem saviem šķīstītajiem un greznotajiem bērniem, tad viņi to mēdza paust arī tā, ka viņus svaidīja ar dārgu balzamu un smaržīgu eļļu, ko stāsta teologs un filozofs Dionisijs Airopagīts.

Un patiesi tie, kas Kristībā ir šādi tikuši mazgāti un greznoti ar Kristus asinīm, ka pats Kungs viņus uzskata par gluži tīriem, Bībelē ir aprakstīti kā ietērpti baltā un spožā audeklā, saukti par svētiem un godības pilniem, un Dievam, kurš pats ir dedzīga mīlestība, uz tādiem ir labs prāts.

Vai Bībele mums nesniedz par to brīnišķīgas liecības! Mūsu Kungs saka: “Uz svētajiem, kas ir šai zemē, es saku: “Uz jums man ir labs prāts!” (Ps.16:3). Šeit Dievs saka divas brīnišķīgas lietas, pirmkārt, ka viņi ir svētie, bet, otrkārt, Dievs atklāj, ka Viņš ar tiem ir ļoti apmierināts un par tiem priecājas, un tas nav tikai daļējs, bet pilnīgs prieks. Ak, brīnišķīgā žēlastība un dziļais noslēpums!

Birkas: , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.