Klausīties Dieva vārdus bez pareizās attieksmes

Vēl viens rupjš un necienīgs Dieva Vārda lietojums ir šo svētumu lietot pasaulīgu guvumu dēļ. Piemēram, tā rīkojas cilvēks, kas uzņemas garīgo amatu tikai tāpēc, lai pelnītu sev iztiku, un pēc tam tas dzīvo pasaulīgu dzīvi – bez jebkādas dievbijības, bet svētdienā ar nopietnu sejas izteiksmi stājas draudzes priekšā un ar svētulīgu dedzību runā par atgriešanos, ticību un svēttapšanu Dieva Tēva, Dēla un Svēta Gara vārdā, kamēr pašam galīgi nerūp šīs svētās lietas. Viņam nerūp ne sava, ne savu klausītāju atgriešanās! Tas patiešām ir briesmīgi, ja Dieva svēto Vārdu izmanto savam vēderam un iztikai!

Ko par to doma Tas Kungs Savās debesīs? Viņš ļauj mums to nojaust, sacīdams: “Ko tu daudzini Manus likumus un ņem Manu derību savā mutē, ja tu ienīsti pamācību un laid Manus vārdus pār galvu?.. Tā tu dari, un kad Es ciešu klusu, tu domā, ka Es esmu tāds pats kā tu. Tādēļ Es pārmācīšu tevi un turēšu to tev acu priekša” (Ps.50:16, 17, 21). Jā, Tas Kungs to nepametis nesodītu, kas Viņa Vārdu tukši un necienīgi lieto!

“Es ciešu klusu,” saka Tas Kungs. No sirds bīsimies, ka Dievs šādi klusē Dievs nekad nav tik briesmīgs kā tad, kad Viņš apklust, jo tad pār cilvēku nāk kluss spriedums un sods: “Es nocietināšu viņa sirdi..” (2.Moz.4:21). Mācīsimies patiesi paturēt sirdī Tā Kunga runātos vārdus.

Rupja Dieva Vārda lietošana, kad cilvēki to izmanto liekulībai un nepatiesībai, parasti izriet no smalkākiem pārkāpumiem, proti, kad cilvēks klausās, lasa un dzied Dieva svētos vārdus bez Rakstos pavēlētās pareizās attieksmes, t. i., ne tikai apcerīgi, bet arī paklausīgā garā, kas rīkojas pēc Tā Kunga pavēles un nekavējas.

Jau pats šis paradums – klausīties Dieva vārdus bez pareizās attieksmes, kas nemeklē žēlastību tā dzīvot un klausīt Tā Kunga vārdam, ir kas tāds. kas apcietina cilvēka sirdi. Šādi tika apcietināta faraona sirds, kas nepildīja Dieva pavēlēto, kā arī Jūdas Iskariota sirds, kas ik dienu klausījās Tā Kunga vārdus un tomēr klusībā loloja zaglīgas domas. Tāpat arī jūdi, dzirdēdami, ka visa viņu Bauslības paklausība ir veltīga bez piedzimšanas no augšienes un iepotēšanas Kristū, neņēma nopietni svētos vārdus.

Vai nu tu ņem visus Dieva vārdus nopietni pie sirds – gan attieksme uz iekšējo cilvēku, gan arī uz ārējiem darbiem, vai arī maz pamazām tu ar tiem topi nocietināts. Un tad ir šis baisais klusums, kad Dievs klusē un Viņa balss tevi vairs netraucē, un tev ir ļauts snaust, bet Tava pazudināšana nesnauž.

Bet tu prasi: kurš gan spēj piepildīt visus Dieva vārdus? Kurš spēj dzīvot bez grēka? Atbilde: ne jau nespēks un vājums, ar ko krietna dvēsele arvien cīnās, nopūzdamās Tam Kungam pēc Viņa žēlastības un palīdzības, tevi apcietina un apsūdz, bet gan šis aplamais un neīstais gars, kas atsakās ņemt nopietni Dieva vārdus, neliek tos pie sirds un nepilda. Ja tu esi paklausīgs un esi nonācis nespēkā, tev palīgā nāk visa Svētā Trīsvienība un sniedz tev patvērumu un spēcīgu cietoksni tavai glābšanai. – “Tā Kunga Vārds ir stipra pils, taisnais dodas turp un top pasargāts” (Sal.pam.18:10).