Pieredzes un zināšanu trūkums

Jaunatne meklē idejas. Jauniešiem ir raksturīga nosliece uz ideālismu, un tajā pašā laikā viņi ir entuziasma un enerģijas pilni, un vēlas savas idejas īstenot dzīvē.

Te vēl nav nekādas morālas, nedz labais, nedz ļaunais. Kādu aktivitāšu morāla atbalstīšana vai noraidīšana ir atkarīga no tā, vai ideāli ir pareizi, kā arī, cik morāli atbalstāmas ir metodes, ar kurām kaut kas tiek īstenots. Kādā jauniešu dziesmā mēs dziedam: “Šeit jūsu degsme der, un dziesma palīdz ar.”

Jaunatnei ir raksturīgs pieredzes trūkums. Jaunieši nezina, kā uzlabot sabiedrību, un bieži pat nezina kādi līdzekļi ir labi un tiek pašlaik lietoti. Daļēji pieredzes trūkumam var pieskaitīt virspusējo cilvēka samaitātības izpratni un bērnišķīgo ticību, ka vienā rāvienā var pārveidot pasauli un acumirklī panākt izmaiņas pat paaudžu paaudzēs ierastās lietās.

Vilšanās rada rūgtumu, bet tā iemeslu pats sarūgtinātais neapjēdz. Arī ticīgi jaunieši bieži neizprot, kādus īsti līdzekļus Dievs ir iedibinājis, lai iegrožotu, iedzimtam grēkam pakļautos, cilvēkus un pasauli, kas “ir grimusi ļaunumā” [1.Jņ.5:19], ka cilvēks tomēr nepastrādā visu ļauno, ko perina savā sirdī.