Kaspars Dimiters: Vecrīga

Mersedesu katafalkos deputāti svinīgi klamzā;
Saulīte kā pica vai hamburgers netīros mākoņos grimst;
Doma kancelē sprediķo augšāmcēlies Ramzess;
Vecpilsētai starp kājām vispamestākie zīdaiņi dzimst.

Karogā virs pils baltais ceļš metas kautrīgi rozā;
Nodevēju rokas kā masti saeimas viļņos māj;
Ne tikai tavā ielenīt – mūsu visu izlaidīgajā pozā;
Stāv rakstīts: uz jums jūsu pērkamā brīvība jāj.

Vecrīga mana – Mana tuksnesī ieputinātā piramīda
Vecrīga mana – Mana tuksnesī ieputinātā piramīda

Tikai baloži un pensionāri joprojām ir tādi paši;
Vēl ari bērnos var ieraudzīt kā mūs visus redz Dievs;
Šai baikanurā milda kā raķete izlaiž pēdējo dvašu;
Un es skumstu ka neesmu balodis, pensionārs vai krievs.

Smukie pilsoņi pieķērušies salmiņiem kafejnīcas logā;
Jau simtreiz pagājuši garām baznīcai un turpina mirt;
Slepenais eksperiments ir sācies un kādā speciālā krogā;
Sieviete ir vīrietis un vīrietis sieviete ir.

Vecrīga mana – Mana tuksnesī ieputinātā piramīda
Vecrīga mana – Mana tuksnesī ieputinātā piramīda

Demokrātija ir lillija uz kailā Vecrīgas pleca;
Aizvien tetovētāki klust savējie – tīru miesu vairs nav;
Patiesību šī pilsēta pametusi uz altāra recam;
Pēterbaznīcas smailē krusts sen ir “gailis” jau.

Vecrīga mana – mana tuksnesī ieputinātā piramīda;
Vēl barikādes kavējas laiki kas dziedāja: brīvība nāks;
Kāds andris filmē no septīto debesu zīda;
Uz ekrāna brīvības šūpulis un brīvības sarkofāgs.

Vecrīga mana – Mana tuksnesī ieputinātā piramīda
Vecrīga mana – Mana tuksnesī ieputinātā piramīda
Vecrīga mana – Mana tuksnesī ieputinātā piramīda
Vecrīga mana – Mana tuksnesī ieputinātā piramīda

[’96 veltījums Andrim Slapiņam; No albuma “Puisēns aizlido”]
www.krustaskola.lv