Kas man jādara?

Jauneklis saka Viņam: “To visu esmu turējis. Kā man vēl trūkst?” [Mt.19:20]

Reiz pie Jēzus atnāca jauns un aizrautīgs cilvēks un jautāja: “Kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgu dzīvību?” Viņš ilgojās pēc mūžīgās dzīvības un juta, ka kaut kā viņam vēl pietrūkst.

Kas man jādara? – Jēzus viņam norādīja uz baušļiem, bet jauneklis uzskatīja, ka baušļus ir turējis. – Kas man vēl vajadzīgs?

Līdzīgi spriež daudzi. Šie cilvēki labprāt vēlētos, ka viņu dzīve kļūtu garīgāka, un nojauš, ka kaut kā tomēr pietrūkst. Bet kas tieši?

Un cilvēki sāk meklēt un vaicāt. Ar saviem jautājumiem tie dodas no vienas garīgas autoritātes pie otras: kas man vēl nepieciešams?

Jēzus skaidri redzēja, ka pašu galveno jaunais cilvēks nav sapratis. Viņš gan apjauta savu nepilnību, taču nesaprata, ka problēma slēpjas viņa paša sirdī.

Jauneklis sprieda: ja tu man pateiksi, ko neesmu izdarījis, es to izdarīšu. – Tomēr viņš neuzskatīja, ka ir pazudis grēcinieks, kas pats sevi nespēj glābt.

Daudzus cilvēkus šādas domas noved strupceļā, jo viņi apzinās, ka tiem kaut kā pietrūkst. Kas darāms, lai to labotu? Varbūt jāsper kāds izšķirošs solis un jāgūst kāda īpaša pieredze? – Atklāj, kas man jādara! – Tāds ir daudzu cilvēku domu gājiens.

Jēzus jauneklim vēlējās parādīt, ka vaina ir viņā pašā. Jālabo ir nevis viena vai otra dzīves detaļa, bet gan pati sirds, kas vērsta nepareizā virzienā.

Tādēļ Jēzus norādīja uz jaunekļa vājo vietu: ej un pārdod visu, kas tev pieder, un tad nāc un seko Man. Ja tu tiešām tiecies pēc pilnības, sāc rīkoties. Vispirms pārdod un izdali visu savu iedzīvi. – Taču tieši to jauneklis nespēja izdarīt, jo viņa sirds bija sapinusies mantā un bagātībā.

Tātad vispirms iegūsti pareizu priekšstatu par savu pazudušo un samaitāto stāvokli, jo tev nepieciešams ne tikai jauns impulss, pārdzīvojums vai spēks, bet gan Dieva žēlastība, kas Jēzus nopelna dēļ apžēlo pazudušu grēcinieku.

Tāda ir tava vajadzība.