Skip to content
31. maijs, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

93. Kad laulības šķiršana ir atļauta?

  • Sākums
  • Kalvina teoloģija uzskatāmi atklāj tās nekristoloģisko saturu
  • e-raksti

Kalvina teoloģija uzskatāmi atklāj tās nekristoloģisko saturu

Deivids Skērs
Noklausies šo e-publikāciju

Kalvina teoloģijā svētdarīšana jeb atdzimšana tiek apskatīta pirms taisnošanas.* Tas nav vienkārši secības jautājums; tas atklāj pilnīgi citādu teoloģiju. Luteriskajā teoloģijā taisnošana un svētdarīšana nav atdalāmas viena no otras, t.i., pirmā tīri loģiski (bet ne secības ziņā) seko otrajai. Ja luteriskajā teoloģijā svētdarīšana ir Kristus dzīves manifestēšana šajā pasaulē, tad Kalvina teoloģijā grēcinieks tiek taisnots galvenokārt tādēļ, lai viņš varētu pagodināt Dievu, darot darbus, kurus izraisījusi viņa atdzimšana.

Kalvina teoloģija uzskatāmi atklāj tās nekristoloģisko saturu

Pēc Lutera domām, Dievs mīl cilvēku Kristus upura dēļ. Šeit nav runa par to, ko Dievs gūs no šis pestījošās mīlestības. Kalvins uzskata, ka Dievs darbojas savas dievišķās suverenitātes dēļ. Dievs pestī cilvēkus nevis viņu pašu dēļ, bet gan sevis dēļ. Šeit vairs netiek vaicāts jautājums, kādu uzdeva Luters: “Ko Dievs var darīt cilvēka labā?”, bet gan: “Ko cilvēks var darīt Dieva labā?” Tiek uzskatīts, ka Dievs gūst iekšēju apmierinājumu, vērojot cilvēka atgriešanos un grēku nožēlu. Un, protams, ka Viņš izjūt zināmu apmierinājumu arī tad, kad grēcinieki tiek nosūtīti uz elli. Dievs ir apmierināts gan ar pestīšanu, gan ar pazudināšanu. Divkāršās predestinācijas mācība ir tipiska Dieva suverenitātes izpausme. Gluži pretēji ir Lutera uzskati.

Lutera slaveno koncepciju “mums”, kura ir tik būtiska kristoloģijas izpratnei, Kalvins aizstāj ar koncepciju “Dievam”. Patiesais mērķis ir nevis grēkā kritušās cilvēces stāvokļa atjaunošana, bet gan Dieva pagodināšana. Tā kā Dieva suverenitāte ir visas Viņa darbības, tai skaitā arī pestīšanas, galējais mērķis, tad labajiem darbiem piemīt nozīme nevis to kristoloģiskās asociācijas dēļ, kā tas ir luterismā, bet gan tādēļ, ka tie paši par sevi ir patīkami Dievam. Patiesībā šiem darbiem ir augstāka vērtība nekā to darītājam. Lietas būtība šeit slēpjas jautājumā, ko Dievs sev var gūt no cilvēka.

Tādējādi Kalvinam īpaši svarīga ir lūgšana, jo Dievs tiek pagodināts, kad ticīgie Viņu slavina. Luteram lūgšana nozīmē kristieša atzīšanos par viņa ticības nespēku un lūdzot viņš nodod sevi Dieva žēlastības rokās. Pievērsiet uzmanību frāzei “glābts, lai kalpotu”. Šī frāze ir vietā, ja tā attiecas uz Dieva pestīšanas rezultātu. Ja tā tiek izprasta kā Dieva darbības mērķis, tad tas ir Kalvina viedoklis.

Arī Kalvins, līdzīgi Luteram, runā par trejādu bauslības pielietojumu, taču viņš šeit saliek citādus akcentus. Lai arī šī akcentu maiņa ir samērā niecīga, tās teoloģiskās sekas ir visai ievērojamas. Ja Luters par galveno bauslības funkciju uzskatīja tās otro pielietojumu, saskaņā ar kuru bauslība apsūdz kristieti, jo šajā pasaulē viņš allaž ir vairāk neticīgais, nekā ticīgais, tad Kalvina teoloģija vissvarīgākais ir trešais bauslības pielietojums. Turklāt Kalvina teoloģija trešais bauslības pielietojums tiek izprasts citādi Kā jau mēs to norādījām, Lutera teoloģijā trešais pielietojums nozīmē to, ka bauslības negatīvie aizliegumi tiek pārveidoti par Kristu dzīvotas dzīves pozitīviem rādītājiem un raksturojumiem. Kalvina teoloģijā trešajam bauslības pielietojumam ir divas daļas Tā palīdz kristietim skaidrāk izprast Dieva gribu un mudina uz paklausību. Tieši šajā jautājumā par kristieša dzīvi kā bauslības pildīšanu Kalvina teoloģija uzskatāmi atklāj tās nekristoloģisko saturu.

Kalvina uzskatam, ka kristīga dzīve ir bauslības pildīšana, ir nepieciešams pretstatīt luterisko viedokli:

  1. Bauslība ar tās negatīvajiem aizliegumiem nemaz nevar tikt uztverta Dieva gribas centrā. Lai arī, raugoties no mūsu viedokļa, Dievs tiek apzīmēts kā tāds, kuram nav grēka, Viņa dabu un gribu nevar aprakstīt ar negatīvu terminoloģiju. Pat ja līdz ar grēka ienākšanu šajā pasaulē Dieva svētumu var aprakstīt vienīgi negatīvā ziņā, pretstatot to grēkam, Viņa svētuma definēšana noteikti nav atkarīga no grēka. Cilvēka grēkā krišana ir vainojama tajā, ka Dievs un Viņa griba tiek aplūkoti negatīvās kategorijās. Grēka ienākšana piešķir Dieva gribai negatīvu nokrāsu, taču līdz ar Kristus atnākšanu Kristus un Viņa pestīšanas darbs salīdzina Dieva gribu ar šo pasauli. Lai arī Luters un Kalvins abi piekrīt tam, ka cilvēkam ir jādzīvo saskaņā ar Dieva pratu, vārdus Dieva prāts katrs no viņiem saprot dažādi. Luters izprot Dieva prātu kā salīdzināšanos ar Kristu, kurš ir dievišķās žēlastības izpausme šajā pasaulē; savukārt, Kalvins saprot Dieva prātu kā izvairīšanos no ļaunuma, t.i., kā morālu dzīvi.
  2. Kalvins uzskata Dieva negatīvo bauslību par kristīgas dzīves motivāciju. Protams, arī Luters atzīst, ka kristietis pakļaujas bauslībai savu baiļu dēļ, taču tā viņš dara nevis ka kristietis, bet gan kā neticīgais. Kristieša neticīgajai daļai ir jāpiedraud, lai tā pakļautos bauslībai, tāpat kā tas ir jādara ikvienam, kurš nekad nav ticējis Kristum. Šādi darbi, kuri tiek pildīti aiz bailēm no draudiem, pat ja tos dara kristieši, ir nepieciešami sabiedrības labklājības celšanai, taču tos nekādā ziņā nedrīkst uzskatīt par daļu no svētdarīšanas, par darbiem, kuri rodas no ticības vai kuri atbilst trešajam bauslības pielietojumam.

Kalvina uzskats par trešo bauslības pielietojumu kā pakļaušanos Dieva bauslībai un ka svētas dzīves motivāciju piešķīra puritānismam tā savdabīgās iezīmes. Uzskats par bauslību kā aizliegumu kristieša dzīvē izskaidro arī to, kādēļ viņš tik lielā mērā uzsvēra morālo disciplīnu draudzē, pat izdalot to kā vienu no obligātajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem baznīca var tikt uzskatīta par baznīcu.** Savukārt, Luteram šis zīmes ir vienkārši Dieva vārds un sakramenti. Kalvina teoloģija tiek ar kājām gaisā apgriezts Lutera uzskats par bauslību kā par Dieva svešo jeb neīsto darbu un Evaņģēliju ka Dieva īsto, patieso darbu. Ja Luters par Dieva galīgo un patieso mērķi uzskatīja Evaņģēlija sludināšanu. tad Kalvinam šis mērķis bija labo darbu darīšana.


* – Kalvina grāmatā “Kristīgās reliģijas institūcijas” atdzimšana tiek apskatīta III grāmatā, VI-X nodaļā un taisnošana – XI nodaļā.

** – Kalvins dēvē disciplīnu par cīpslām, kuras satur kopā baznīcas miesu.

Tags: Bauslības pildīšana divkāršā predestinācija Kalvina teoloģija kalvinisms Kristoloģija luteriskā teoloģija par labajiem darbiem un svētdarīšanu svētdarīšana taisnošana un svētdarīšana trešais bauslības pielietojums

Continue Reading

« Cilvēki nav vienlīdzīgi
Aicinājums uz atgriešanos no grēkiem un ticību COVID krīzes laikā »
                       

Ieskaties

Par terminiem "īsta ticība" un "dzīva ticība"
Piedošanas nebeidzamā svētība
Dieva vārds kā tintes traips?
Vērsīsimies pie Jēzus

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Dieva mīlestības darbs Dieva mīlestības darbs
    • e-refleksijas

    Dieva mīlestības darbs

  • Vieta, kurā tikai pārnakšņojam Vieta, kurā tikai pārnakšņojam
    • e-apceres

    Vieta, kurā tikai pārnakšņojam

  • Kā atbildēt velnam un Bauslībai, kad tie netaisni uzbrūk mūsu sirdsapziņai Kā atbildēt velnam un Bauslībai, kad tie netaisni uzbrūk mūsu sirdsapziņai
    • e-refleksijas

    Kā atbildēt velnam un Bauslībai, kad tie netaisni uzbrūk mūsu sirdsapziņai

  • Dieva tiesa pastarā dienā Dieva tiesa pastarā dienā
    • e-raksti

    Dieva tiesa pastarā dienā

  • Nav cita Dieva Nav cita Dieva
    • e-refleksijas

    Nav cita Dieva

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Teoloģiskais spriedums
  • Mīlestība pret teoloģiju
  • Kristīgās teoloģijas mērķis
  • Kristus brīvība
  • Važas, Spogulis, Pavadonis vai?
  • Evaņģēlijs ir tāda mācība, kas nepieļauj Bauslību
  • Kristus īstais amats

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Patiesais-Taisnais, pēc kā spried par maniem darbiem Mt.6:3, jo ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības?”
  • Patiesais-Taisnais: “Tādēļ redzi, Es celšos, saka Tas Kungs, pret tiem praviešiem, kas Manus vārdus nozog cits citam! Jā, redzi, Es celšos…”
  • Patiesais-Taisnais: “Roberto ej darbus dari labus nevis tukši vāvuļo!!! Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam…”
  • Roberto: “Redzi, Patiesais-Taisnais, agrīnie Labās vēsts sludinātāji kristietību dēvēja par "ceļu" [Ap.d.9:2; 19:9, 23; 22:4; 24:14, 22] un "dzīvību" [Ap.d.5:20], un…”
  • Patiesais-Taisnais: “Roberto drīz degsi ellē ja nemainīsies un nesāksi godīgu dzīvi netēlojot zinošo!!! 30 Tādēļ redzi, Es celšos, saka Tas Kungs,…”

RSS e – POLEMIKA

  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Teātris, dejas un citas izklaides ..

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Rom.15:13
    Tas cerības Dievs lai jūs piepilda ar visu prieku un mieru iekš ticības, ka varat būt bagāti iekš cerības caur Svēta Gara spēku.

ilustrētā baznīca

Jēzus evakuēšana
Jēzus evakuēšana

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023