Ieskaties

6 komentāri par “Aicinājums uz atgriešanos no grēkiem un ticību COVID krīzes laikā

  1. Šī raksta autoram būtu labi pārdomāt Evaņģēlija vēsti un savus secinājumus! Kas tad ir baznīca, kur ir Kristus, kas ir pestīšana un kā tā notiek!? Kārtējais mēģinājums sajaukt galvu Dieva bērniem pie tam izmantojot Svēto Rakstu pantus! Nožēlojami, bet tomēr viss piepildās pēc Rakstiem! Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie.(1.Kor.11:19)
    Tad nu es piekodinu Dieva un Kristus Jēzus priekšā, kas tiesās dzīvus un mirušus, Viņa parādīšanos un Viņa valstību minēdams: pasludini Dieva vārdus, uzstājies laikā, nelaikā, norāj, brīdini, paskubini ar visu pacietību un mācību. Jo nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām. Bet tu paliec skaidrā prātā visās lietās, paciet ļaunumu, dari evaņģēlista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam. 2.Tim4:1-5.

  2. Aicinājums (…uz atgriešanos no grēkiem un ticību COVID krīzes laikā) ir pareizs. Tā pat arī autora secinājumi, ka kristiešiem ir brīv’ diskutēt par to kā Dieva vārds attiecas uz tādu krīzi kā šī. Ceru ka pareizi tiks uztverts konkrētais pamudinājums un viedokļi tiks balstīti svēto Rakstu atziņās nevis personīgās izjūtās (piemēram, patīk / nepatīk kaut kas; gribu / negribu, vai darīšu / nedarīšu saistībā ar C-19 ierobežojumiem).

    Protams nedaudz žēl, ka autors nav spējis neiepīt savu personīgo viedokli sākotnēji labi domātajā ,,neitrālajā aicinājumā” uz diskuju, līdz ar ko raksts manuprāt ir kļuvis ,,nedaudz tendenciozs”. Tomēr tas ir saprotams, jo starp cilvēkiem jau neviena perfekta nav.

    Tad nu aicinu ar izpratni un iejūtību uztvert savus ,,pretējo viedokli pārstāvošos” oponentus. Un nekādā gadījumā nenolaisties līdz līmenim, kad aprūkstoties argumentiem sāktu pāriet pie mētāšanās ar personīgiem apvainojumiem.

  3. Tikai jautājumi, Talyc un Jānis!

    “Dievs mums pavēl nepamest kopīgās sapulces [Ebr.10:24-25], svinēt Svēto Vakarēdienu [1.Kor.11:23-26], apvienoties, sanākt kopā, dziedot Viņam pateicības dziesmas [Ps.149:1; Kol.3:16], un turēt Viņa Vārdu kā vienīgo, kas dzīvē patiešām ir nepieciešams. [Lk.10:41-42] Tātad, vai mēs esam iepriekš pieminētās lietas darījuši? Varbūt, gluži pretēji, esam bijuši priecīgi slēgt savas baznīcas, jo valdība paziņoja, ka “vienīgā lieta, kas nepieciešama” ir nebūtiska, kamēr tādi “būtiski svarīgi” uzņēmumi kā dzērienu veikali palika atvērti? Vai mēs pārtraucām dziedāt slavu Dievam, jo mūsu laicīgā valdība mums ieteica nedziedāt, kamēr klaigāt sporta sacensībās bija atļauts? Vai mēs atņēmām cilvēkiem Svēto Vakarēdienu – “nemirstības zāles” [Jņ.6:54] – tajā laikā, kad cilvēki mira un viņiem bija vajadzīga šī dziedinošā dāvana? Vai mēs tiešsaistes dievkalpojumus uzskatījām par tikpat labiem kā īstos dievkalpojumus, lai gan Dievs mums pavēl sanākt kopā un sniegt savstarpēju atbalstu un rūpes? Vai mēs esam teikuši tā: “Protams, ka mums vajadzētu slēgt savas baznīcas, jo cilvēki mirst”? Vai arī mēs esam atzinuši, ka, ja COVID būtu melnā nāve un daudz reižu vairāk cilvēku mirtu, tas būtu papildus iemesls, lai baznīcas turētu atvērtas, jo tikai Kristum ir zāles pret nāvi?”

  4. Domāju, ka šis raksts ir “bausliniecisks”, tomēr tā mērķis nav slikts, jo mudina ikvienam pārdomāt savu sirds stāvokli attiecībā uz 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 8. bausli. Ja kādam tas šķiet “tendenciozs”, tad iespējams viņa sirds tika uzrunāta.Bauslība ir allaž “tendencioza”, jo viens no tās mērķiem ir atmodināt snaudušo dvēseli.

    Ikdienas pārlasot baušļus, es konstatēju, ka esmu apgrēkojies.. kur lai rodu mierinājumu un stiprinājumu? Kristū (Vārdā un Sakramentos)… kur lai To saņem? ..pie Kristus uzticīgās Līgavas, kas nesnauž un neieņem konformisma pozu, bet pieņem visus apbēdinātos, novārdzinātos, izmisušos grēcieniekus un sniedz tiem Tai uzticētos žēlastības līdzekļus.. Atgriezities no grēkiem uz saņemiet grēku piedošanu, jo Tā diena ir tuvu.

  5. Labi, ka uzstādījums ir pareizs – proti, atgriezties no grēkiem. Tas ka kovida laiki piesaukti, arī ir ok, jo tas ļauj aktualizēt vēsturisko kontekstu. Taču raksts nav viengabalains, kas arī ir saprotams, jo tas taču ir divu autoru (Dr. Maikla Lokvuda un ārsta Dr. Īana Heimera) kopdarbs. Labi redzams kā ,,īlens no maisa” spiežas laukā. Tendenciozs tajā nozīmē, ka skaidri redzama (vismaz viena no autoriem) nostāja – un tendence ir ,,vērsties pret ierobežojumiem”.

    Ja cilvēciski tas ir saprotams (reti kuram patīk, ka viņu kāds ierobežo vai spiež ko darīt pret paša gribu), taču aplami būtu šo jautājumu pacelt kā kristīgu tēmu.

    Respektīvi šis gan ir ticības jautājums, taču nav kristīgās ticības jautājums. Tādi jautājumi kā potēties/ nepotēties ir saistīti ar miesu un miesas prātu. Tā pat arī ierobežojumi nepotētajiem apmeklēt virkni publisku vietu un pasākumu ir saistīti ar miesas ierobežojumiem laikā un telpā.

    Kristietim šinī situācijā nevajadzētu apgrūtināt savu sirdsapziņu ar šaubīgām domām, par to vai līdz ar potes saņemšanu katram tiek prasīts atteikties no kristīgās ticības. Ja tas būtu tā – Ja potes saņemšana būtu iespējama tikai noliedzot Jēzu un viņa nopelnu – tad es teiktu skaidru: ,,NĒ!”, bet kamēr tas tā nav; kamēr tas skar tikai kristieša miesu, tikmēr šaubu pamats rodams bailēs par iespējamajiem blakusefektiem pie miesas.

    Savukārt tādiem kristiešiem, kuri pārlieku par savu miesu dreb un pārlieku pie savas dzīvības pieķērušies nākas atgādināt, ko Raksti par šādu tendenci saka (gluži paradoksāli): ,,Kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to paturēs”. Lūk. 17:33 (un līdzīgi Lūk. 9:24; Mat. 16:25; Marka 8:35; Mat. 10:39).

    Lai vai kā (lai es arī nekļūtu tendenciozs aicinot kādu iet un ko darīt pret savu sirdsapziņu), tad nu dariet tā kā autors aicina – pārbaudiet savu ticību (uz ko tā balstās), atgriežaties no grēkiem, saņemiet pateicīgām sirdīm atlikumu no visa tā labuma, ko Dievs mums devis kā dienišķo maizi šinī laikā un vēl jo vairāk pieķeraties tam ko sagatavojis mūsu iepriecai mūžībā.

  6. Es piekrītu Robert, virsraksts ir labs! Un baušļi ir labi! Un Evaņģēlijs ir labs! Un secinājums ir labs!
    Tad nu neaizejot līdz baušļiem, gribētos nošķirt, kas ir valdības pienākums un atbildība!? Valdības rūpe arī ir cilvēka labklājība, vai nē? Ko darīt, ja ir slimība un cilvēki mokās un mirst?
    Vai šeit ir jāsajauc neticīgs ar ticīgu?
    “Lai gan mēs negribam apšaubīt to cilvēku, kas atbalsta šo viedokli, motīvu patiesumu, tomēr mēs uzskatām, ka šādai izpratnei par mūsu atbildību Dieva priekšā trūkst dziļuma. Mēs aicinām visus kristiešus pārdomāt to, kā Desmit baušļi attiecas uz šo situāciju, lai mūsu atgriešanās būtu patiesa, mūsu ticība būtu vērsta uz to, kam patiesi ir jātic un mūsu prieks par Labo Vēsti būtu pilnīgs.”

    Viss pareizi, tikai jānošķir kur ir vertikāle un kur horizontāle, kur evaņģēlijs un kur bauslība?

    Tad nu par baušļiem runājot:
    “Kad mēs uzticamies cilvēkiem kā glābējiem, nevis tam Kungam, tad mēs zaudējam Dieva svētību un Viņa lāsts nāk pār mūsu galvām.”

    1.bauslis aicina uzticēties tikai tam Kungam, tas ir primārais. Tas nav apsolījums, ka krīzes nebūs! Kaut gan skaidrs, ka tas Kungs var krīzi novērst, bet kā jau minēts Tas Kungs to pieļauj mūsu dēļ. Šī ir grēka samaitātā pasaule un tikai Kristū mēs varam baudīt Viņa žēlastību.

    “Ja mēs patiesi uzticamies Viņam vairāk par visu citu, tad mēs Viņam dosim visu godu, piesauksim Viņu lūgšanā, slavēšanā un pateicībā, svētīsim Viņa svēto dienu, sanākot kopā, lai ar prieku dzirdētu Viņa vārdu un pēc tam to pielietotu dzīvē.”

    Vai šīs lietas mums valdība ir liegusi?!
    Tālāk par šiem uzdotajiem pārdomu jautājumiem:
    1. Labs jautājums, kādā secībā mēs to daram, vai mēs pielūdzam Dievu un izdaram visu, kas ir no mums atkarīgs, lai parūpētos par sava tuvākā drošību, pirmkārt, dvēseli un, otrkārt, par miesu?
    2. Vai Dievs mums šeit piedāvā nemirstību? Bet vai esmu parūpējies vai mans tuvākais neies mūžība ar smagu mocīšanos? Ne jau nāve ir bīstama, bet jādomā kurš grib mocības? Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīgā dzīvošana.
    3. Jā un āmen.
    4. Jā, mums ir dotas pavēles, daudz! Vai tiešām kad esam fiziski slimi ir jāsaiet kopā par katru cenu?! Kā jau iepriekš bija rakstīts, ka krīze ir sekas mūsu nepaklausībai!

    ” dziedot Viņam pateicības dziesmas [Ps.149:1; Kol.3:16], un turēt Viņa Vārdu kā vienīgo, kas dzīvē patiešām ir nepieciešams. [Lk.10:41-42]”

    krīzes situācija, mēs to daram tiešsaitē(paldies Dievam par katru iespēju), ka varam izmantot tehnoloģijas! Dievam par godu un tuvākajam par svētību!

    ” Vai mēs atņēmām cilvēkiem Svēto Vakarēdienu – “nemirstības zāles” [Jņ.6:54] – tajā laikā, kad cilvēki mira un viņiem bija vajadzīga šī dziedinošā dāvana?”

    Vai šī atsauce ir uz vakarēdienu?
    Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?”Jņ.11;25-26
    Vai svarīgākais nav neaizslēgt savas sirds durvis?! Bet protams, ka vieglāk ir vainot valdību..
    Vispār šķiet tāds “harizmātisks” šis 4.jautājums
    5. Manuprāt, šeit tiek pārlikti akcenti, Es varu ticībā pieņemt sakramentu un lietot drošības līdzekļus ievērojot pieņemtos noteikumus, šeit nav svarīga forma, bet būtība, kāpēc ko es daru!
    6. Nesajaukt vertikāli un horizontāli.
    7. Vai šī nav manipulācija?!
    Akcents uzlikts uz bailēm no nāves.
    Par labo vēsti gan ir ļoti pareizi, bet vai tas mums ir liegts?
    Valdībai nav tiesību šķirt ģimeni! Tā viņš ir! Bet ja tā ģimene sen ir šķirta? Vai kādam tiek liegts atrasties vienas mājsaimniecības ietvaros? Vai cilvēki paši nav izvēlējušies savu komforta zonu?
    Ak un atkal šīs vakcīnas, nemaz nemanipulējot…sabradāt ģimenes…Šausmīgā valdība, mēs tikai tādi labi, vai ne?

    1. Par depresiju u.t.t. tās ir bezdievības sekas un ne valdības nopelns! Bet protams vieglāk vainot oficiālo vēstījumu, vai ne?

    2. Nezināmi fakti-manipulācijas.
    3. Nezināmi fakti-manipulācijas.
    4. Kārtējās manipulācijas ar brīvību! Brīvība ir Kristū, pārējais viss ir otršķirīgs!
    Par ģimeni runājot: Un kāds uz Viņu sacīja: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un meklē ar Tevi runāt.” Un Viņš atbildēja un sacīja tam, kas Viņam to teica: “Kas ir Mana māte, un kas ir Mani brāļi?” Un, roku izstiepis pār Saviem mācekļiem, Viņš sacīja: “Redzi, Mana māte un Mani brāļi! Jo, kas dara Mana Debesu Tēva prātu, tas ir Mans brālis un Mana māsa, un Mana māte.” Mt.12:47-50
    5. Neviens nenes nekādu atbildību! Visi atbildēs Dieva priekšā!
    Kristieši vienmēr būs vajāti, un tam nav sakara ar covid, vakcīnām u.t.t. tikai būsim uzmanīgi, kas ir mūsu cīņas avots un mērķis!?
    Septītais bauslis
    Mums kā kristiešiem ir jāsatraucas par šāda veida cenzūru un mums ir jāatsakās no visiem mēģinājumiem noraidīt cilvēkus, neuzklausot viņus.
    Un atkal jautāju, ko nozīmē neuzklausot viņus, šeit viss tā ož pēc liberālisma..
    EVAŅĢĒLIJS
    Baznīca ir atvērta visiem! Visas lietas Man ir Mana Tēva nodotas, un neviens nepazīst Dēlu kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu kā vien Dēls un kam Dēls to grib darīt zināmu. Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.”Mt.11;27-30
    Kas izvirza un kas nē.

    Secinājums ir patiess!

    Es teikšu tā, ka pats bīstamākais ir balstīties uz atsevišķiem Bībeles citātiem! Autors saka, ka valdība nevērš skatu uz Dievu, bet uz cilvēku. Tomēr lasot rakstu ir priekšstats, ka šeit daudz kas ir vērsts tieši uz mūsu “es” un mūsu tiesībām, miesas brīvību?

Atbildēt