Kā pravieši runāja par Kristu

Noklausies šo e-publikāciju

Pasludinot nākamās lietas pravieši lietoja tā saukto pravietisko perfektu. Proti, Jesaja saka: “mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls.” (Jes.9:5) un: “mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu.” (Jes.53:5) Par nākotnes notikumiem tie runā kā par jau notikušiem. Kā to saprast?

Pravietis savu grāmatu nosaucis “Jesajas, Āmoca dēla, redzējums”. Arī Jāņa Atklāsmes grāmata apraksta notikumus kā no attēliem, kas Jānim tika rādīti. Tādā veidā praviešu redzējumi ir līdzīgi.

Jesajam tika rādīts Kristus dzimšanas brīnums, Kristus smagās ciešanas pie krusta, Viņa apbedīšana, Viņa uzvara un Viņa kalpošanas nozīme visiem cilvēkiem.

Kāds pētnieks secinājis, ka Jesajas grāmatas 53. nodaļā ir tik ļoti dzīvs apraksts, ka autoram būtu jābūt tiešam aprakstīto ciešanu aculieciniekam. Tā tas tiešām bija, bet tas nebija kaut kāda veida paraugs, bet Jesaja redz Svētajā Garā pāri gadsimtiem to, ko mēs tagad zinām no Bībeles. Viņš redzēja Jēzu pie krusta, kas saistās ar evaņģēlija uzvaru.

Kad tieši tam jānotiek, to Jesaja nezināja, bet paši notikumi bija tik neapšaubāmi, kā parādīti viņam pirms laika. Un ticība pieņem to, ko Dievs atklājis.

Tādējādi praviešu redzējumi nav prognozes vai minējumi, bet gan tiešs nākošo lietu apraksts.

Kad Jesaja savā grāmatā runā, tas ir kas īpašs. Grāmata tika sarakstīta, lai lasītājs redzētu to, ko redzēja pravietis. Redzējumi tika atklāti pravietim Svētajā Garā, bet ar to Svētā Gara darbs neaprobežojas. Pravietis redzēja arī vārdus, kas jāraksta. Šie vārdi mums ir “Jesajas redzējumi.”

Līdzīgi kā Dievs, radījis pasauli, neatņēma tai savu vārdu, bet to joprojām uztur, tāpat Viņš nav atņēmis dzīvību praviešiem atklātajiem vārdiem. Tādēļ praviešu un apustuļu Svēto Rakstu vārds ir garīgs, dzīvs un radošs vārds. Tas ved pie tā, ko dāvā Dievs. Tas ir dievišķs, un tādēļ pilnībā uzticams un nekļūdīgs. Tā priekšā cilvēku iebildumiem jāapklust, un mums visiem jāatzīst gan to, ka Dievs ir taisns, gan to, ka Dievs ir mīlestība.

No tā izriet pareiza attieksme pret rakstīto Dieva Vārdu. Tas Kungs saka: “Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas Manu vārdu bīstas.” (Jes.66:2)