:: e – BAZNICA ::

Izlīguma dāvana

Un [Ēzavs] sacīja: “Kas tas tev par pulku, ko es esmu sastapis?” Un [Jēkabs] atbildēja: “Lai atrastu labvēlību tavās acīs, mans kungs.” (1.Moz.33:8)

Jēkabs bija gudrs vīrs un zināja, kā jārīkojas.

Viņa gudrība atklājās grūtajā brīdī pirms sastapšanās ar brāli Ēzavu. Sadalījis savas avis, āžus, kamieļus, vēršus un ēzeļus trīs pulkos, Jēkabs vispirmsms sūtīja ceļā kalpus kopā ar šiem ganāmpulkiem, lai tie pirmie sastaptu Ēzavu.

Doma nebija slikta. Vispirms Ēzavs sastaps vienu pulku ar skaistiem un vērtīgiem lopiem. Viņš jautās: kam tas pieder? Un saņems atbildi: tas pieder tev, tā ir dāvana no Jēkaba!

Pēc tam sekos nākamais pulks. – Kam pieder šie lopi? – Tie ir dāvana no Jēkaba viņa kungam Ēzavam. Un trešo reizi nāks vēl viens pulks. Tas pats jautājums, tā pati atbilde.

Kāpēc tu tā rīkojies, Jēkab? Atbilde bija skaidra: “Es gribu atrast žēlastību sava kunga acīs.”

Kādu iespaidu dāvanas atstāja uz Ēzavu? Protams, vislabāko, kādu vien varam iedomāties. Brāļu atkalredzēšanās bija draudzīga, viss ienaids bija zudis un nebija nekādu atriebības jūtu. Viņi apskāva viens otru un aiz prieka raudāja (1.Moz.33:4).

Šis stāsts māca brīnišķīgu veidu, kā dāvanas palīdz atgūt saskaņu un izlīgumu ar cilvēkiem.

Stāsts mums māca vēl kādu būtisku lietu. Kad Jēkabs savus ganāmpulkus bija izsūtījis Ēzavam pretī, viņam nācās izlīgt vēl ar Kādu (1.Moz.32:24-30), Jēkabam tuvojās pats Kungs, ar kuru viņam bija jāizlīgst vispirms.

Taču izlīgumu ar Dievu nav iespējams panākt ar dāvanām. Šajā gadījumā Jēkabs nevarēja sev pa priekšu sūtīt nekādas dāvanas, jo Dievs tādas nepieņem. Un, lai arī no savas puses mēs Dievam nespējam piedāvāt neko. Viņš pats par mums ir apžēlojies un sarūpējis Upuri, kas izpircis visas pasaules grēkus.

Šī iemesla dēļ Tas Kungs laipni uzņem ikvienu, kas nāk Jēzus vārdā un paļaujas uz Dieva Dēla asinsnāvi.

Netuvosimies Dievam ar labiem darbiem un nopelniem! Pāri visam liksim žēlastību un tikai žēlastību, bet mūsu labie darbi sekos (Atkl.14:13).