Īstas mīlestības apliecinājums

“Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs. Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga.” [Rom.12:9-10]

Mīlestība… :
…šeit dziļaka problēmas būtība ir iekš tā, ka runājot par mīlestību vārdi slēpj tukšumu kā apustulis Jānis saka: “…ne ar vārdiem un mēli, bet ar darbiem un patiesību” [1.Jn.3:18].

…lai neliekuļota:
Liekulīga mīlestība mirdz ikdienā, bet neglābjami krīt cauri nestandarta situācijās – tipa bads, karš vai katastrofas. Piemēram, “Slīkstošā Titānika” situācijā, kad redzi, ka glābšanas laivu visiem nepietiks; Vai ka novelē “Nāves ēnā”, kad visi saprot, ka kādam jāpaliek aiz borta, lai citi izglābtos; Vai vienkārši gastronomā, kad jāuzvar cīņā par beidzamo kilogramu desas. Mīlēt sevi, savu īpašumu un, tai pat izpratnē savu tuvāko, tas ir augstākais uz ko neatdzimušais/ ļaunais/ vecais cilvēks ir spējīgs.

Nīst to, kas ļauns:
Tā, lūk, ir viena lieta, kas raksturīga īstai mīlestībai. Patiesa mīlestība no liekulīgas atšķiras ar to, ka neuzvedamies ka viltus apstulbotie, kas skatās uz visu caur pirkstiem un klusē vai smejas vai pat tīksminās, kad mūsu tuvinieks dara ļaunu [negribas taču kādu sadusmot vai apbēdināt, nosodot viņa ļaunprātības, kur nu vel pazaudēt viņa labvēlību, vai (vēl jo ļaunāk) izsaukt agresiju pret sevi] …īpaši, ja tas apdraudētu mūsu drošību vai dzīvību (ja mēs vārdos un darbos liecinātu un norādītu uz pasaules “lielo” vīru netikumiem).

Pieķerties tam, kas labs:
Tas nenozīmē pieķerties labajiem un neredzēt ļauno draugā, bet pieķerties labajam arī ienaidniekā. Un tā ir tās īstās mīlestības otra rakstura īpašība, kāda iespējama tikai tur, kur ir Dieva vārds. Nevis tā, ka apslēp savus un izrotā savējo netikumus (dusmas saucot par nopietnību, skopumu par taupību un ļaunu viltību par gudrību), bet patiesi “…neieredz ļaundari, bet tur cieņā tos, kas bīstas To Kungu…” [Ps.15:4]

Sirsnīga brāļu mīlestība…:
Tas ir tas trešais un tas ir īpaši augsts īstas mīlestības apliecinājums, ko kristieši savā starpā piedzīvo un tā pārspēj parasto mīlestību, jo vārdiņš “sirsnīga” apzīmē īpašas/ radniecīgas attiecības, kas paradās pie tēva, kad tas sargā savus bērnus no briesmām; vai pie brāļa, kas savu brāli no nāves glābj un pie mīlošas mātes, kas iepriecina savu bērnu bēdās.

…savā starpā:
Tieši tā Kristus ir izturējies un vēl arvien izturas pret mums, panesdams mūs nepilnīgos, netīros, vājos, grēcīgos cilvēkus, kas šķiet nemaz nebūtu cienīgi saukties par kristiešiem. Taču Viņa mīlestība dara mūs par kristiešiem – neraugoties uz mūsu trūkumiem.

Lasi Rakstus, jo tajos ir dzīvība!