Garīgās ciešanas un dziedināšana

Tūkstošgades svinībām 2000.gadā daudzās valstīs skatāmās televīzijas raidstacijas History Channel darbinieki bija sastādījuši 100 cilvēku sarakstu, kuriem, viņuprāt, bijusi vislielākā ietekme pasaulē pēdējo tūkstoš gadu laikā. Kā ietekmes ziņā trešo nozīmīgāko šie sekulārie vēsturnieki bija minējuši Mārtiņu Luteru!

Reliģiju vēsturniekiem ir labi zināms, ka Luters bieži smagi cieta no fiziskās veselības traucējumiem. Daži atzīmē arī slavenā reformatora garīgās cīņas un ciešanas, īpaši jaunībā piedzīvotās.

Būdams jau brieduma gados, Luters rakstīja:

Klosterī mums bija pietiekami ko ēst un dzert, bet sirds un prāts cieta sāpes un nāves mokas, un dvēseles ciešanas ir vissāpīgākās. .. Es ticēju, ka man ir jādara labi darbi, līdz kamēr Kristus man caur tiem sniegs žēlastību. .. Es biju pilnīgi pārliecināts par to, ka esmu aizvainojis Dievu, un man jāatgūst Viņa labvēlība ar saviem labajiem darbiem.

LUTERS KRĪT BEZCERĪBĀ

Luters ir atzinies, ka šo savu jaunības gadu garīgo cīņu laikā viņš mēdzis ieslēgties uz divām trim dienām no vietas. To laikā viņš nedz ēda, nedz dzēra, kamēr nebija pabeidzis savas lūgšanas. Izmisīgās domās un nespējā rast risinājumu viņš bija tik ļoti nomocījies, ka nespēja aizmigt pat piecas naktis pēc kārtas.

Izmisīgajā cīņā ar bailēm par savu mūžīgo dzīvību viņa spēks bija tik ļoti izsīcis, ka viņš tika atrasts guļam uz savas celles grīdas gandrīz bez samaņas. Kāpēc gan viņš cieta tik šausmīgas garīgas mokas? Vēsturnieki ir pārliecināti, ka viņš taču bija dzirdējis par Jēzu. Viņš bija dzirdējis bezgala daudz sprediķu un izlasījis neskaitāmas grāmatas, kurās bija runa par grēku, debesīm un elli. Bet Lutera nāves baiļu iemesls, viņa neizturamo garīgo ciešanu cēlonis bija aplamais priekšstats par Jēzu. Jēzus, Lutera izpratnē, no ikviena pieprasīja cilvēcisku taisnību, kas balstīta Dieva Bauslības izpildīšanā, nevis pats dāvināja pilnīgu taisnību, ko bija priekš visiem izcīnījis ar Savu upura nāvi un augšāmcelšanos.

GAISMA PADZEN TUMSU!

Pēkšņi viss radikāli mainījās. Luteram pārdomājot dzīvo Dieva vārdu (kā rādīts šajā gleznā), Svētais Gars darīja savu darbu. Ciešanu tumsa atkāpās un Luteru apspīdēja Jēzus dziedinošā gaisma. Dieva vārds pārliecināja Luteru, ka viņa pestīšana nav atkarīga no tā, cik taisns un nevainojams Dieva priekšā viņš spētu kļūt pats saviem spēkiem. Taisnība, kas viņu tiešām glābj, ir tā taisnība, ko Dievs sniedz viņam dāvātajā ticībā, un tā ir nevainojamā Kristus taisnība.

Pēkšņi Luteru pārņēma prieks, tāpat kā apustuli Pāvilu, kurš rakstīja, ka esot Kristū viņš var būt līksms „negūdams savu taisnību no bauslības, bet no Kristus ticības, taisnību no Dieva uz ticības pamata” (Fil. 3:9).

Pasaulē ir tūkstošiem varbūt pat miljoniem cilvēki, kuri, uzskatīdami sevi par kristiešiem, klusībā smagi iekšēji cieš. Ar milzu dedzību viņi cenšas izpelnīties Dieva labvēlību, tomēr negūst pārliecību, ka ar saviem labajiem darbiem ir spējuši to panākt. Ja arī jūs pārdzīvojat to pašu, jūs spēsiet saprast tās elles mokas, ko izcieta Mārtiņš Luters. Tomēr Labā vēsts ir tā, ka jūs, tāpat kā Luters, paļaujoties uz Dieva dzīvo un dzīvu darošo vārdu, katru savu dienu varat dzīvot ar prieku un pārliecību „negūdams savu taisnību no bauslības, bet no Kristus ticības, taisnību no Dieva uz ticības pamata” (Fil. 3:9). Ar šo savu dzīvu darošo vārdu Dievs var un grib jūs dziedināt, jo „Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus” (Ps. 107:20).

Mīļais Kungs Jēzu, es no sirds nožēloju, ka esmu centies kļūt taisns pats saviem spēkiem, tā vietā, lai vienkārši un par brīvu saņemtu Tavu glābjošo un nevainojamo taisnību. Ļauj arī man piedzīvot apustuļa Pāvila un Mārtiņa Lutera prieku, ar Savu vārdu un Garu drošinot un pārliecinot mani par Tevis dāvāto attaisnošanu, svētdarīšanu un pestījošo taisnību. Par savu dzīvi un mūžīgo dzīvību man jāpateicas vienīgi Tavām nepelnītajām ciešanām, briesmīgajai nāvei un uzvarošajai augšāmcelšanai. Tu tiki piesists krustā par visiem maniem grēkiem, un esi augšāmcēlies no mirušajiem, lai mani attaisnotu Dieva priekšā, piešķirot man Savu nevainojamo taisnību. Tavā svētajā vārdā es Tevi lūdzu un Tev pateicos. Āmen.