:: e – BAZNICA ::

Par Kunga vārda zaimošanu Vecajā Derībā ir teikts, ka pārkāpējam “mirtin jāmirst, tas visai draudzei mestin jānomētā ar akmeņiem.” Talmuds šeit pieliek brīdinošu piezīmi:

“Ja apsūdzētais zaimo un zākā, bet tomēr nav vainīgs “neizrunājamā Dieva vārda” izteikšanā, pietiek, ja viņš tiek pērts.”

Lasīt tālāk »

Daži cilvēki uzskata, ka velns vienkārši kaitina cilvēkus un neļauj tiem mierīgi dzīvot. Dievs saka, ka velna kārdinājumi ir kā asiņainas cīņas, kurās velns vēlas uzvarēt! Taču, lasot par velnu, viņa gariem un nežēlīgo cīņu pret mums, neļausimies bailēm vai satraukumam! Vēstulē efeziešiem 6:10 un turpmākajos pantos ir vēstīts par spēcīgiem ieročiem, ko Dievs sarūpējis mūsu aizsardzībai. Lietojot Tā Kunga dāvātos ieročus, mēs varam ar pilnīgu paļāvību stāties pretī visām dzīves grūtībām, gluži kā attēlā redzamie karavīri droši stājas pretī saviem ienaidniekiem.

Lasīt tālāk »

Zinātnieki ir diskutējuši par jautājumu, vai Jēzus tika notiesāts, balstoties uz reliģiskiem pamatiem vai arī valsts principiem, un vai tolaik sinedrijam – lielajai padomei – vispār bija tiesības pasludināt nāves spriedumu. Jāņa 18:31 mums stāsta, ka jūdi sacīja Pilātam: “Mums nav tiesību nevienu nonāvēt”. Varētu būt, ka šīs tiesības tika atceltas, kad Hēroda dēls Arhelavs, pēdējais Jūdas “ķēniņš”, tika gāzts par patvaļīgu rīkošanos ar varu, un tad sākās īstā romiešu valdīšana. Stāsta, ka rabīns Rahmons, to izdzirdējis, paziņoja:

“Vai mums! Jūdas scepteris ir paņemts projām, un Mesija vēl nav nācis.”

Lasīt tālāk »

Dieva vārdā mēs varam atrast daudzus piemērus tam, kā cilvēki ir sastapušies ar velna ļaunajiem kārdinājumiem. Tomēr Dieva žēlastībā un spēkā viņi spēja “pastāvēt līdz galam” (Mt.10:22). Jāzeps (1.Moz.39:6–12), Rahāba (Joz.2:1–7), Dāvids (2.Sam.23:13–17) un Daniēls (Dan.6) spēja pretoties ļoti spēcīgiem kārdinājumiem. Daudzi citi palika nelokāmi, lai arī tie “tika akmeņiem nomētāti,.. sazāģēti, mira no zobena” (Ebr.11:37). Lasot par šiem cilvēkiem, tev, iespējams, gribēsies sacīt: “Viņi nu gan bija stipri! Taču es esmu vājš. Es nekad nespētu stāties pretī velnam un pasaulei kā viņi.”

Lasīt tālāk »

Ceturtdienas vakara svinības turpinājās vēl pēc pusnakts. Mācekļi un, visticamāk, arī Jēzus, bija labi paēduši. Kā grupas vadītājam Viņam vajadzēja atbildēt uz daudziem jautājumiem, un Viņš teica garu atvadu runu (no Jāņa 13. nodaļas beigām līdz 17. nodaļai). Viņš runāja par Svētā Gara darbu mācekļos, par nākotnes vajāšanām un ticīgo iekšējo drošību, noslēdzot ar lūgšanu par Sevi un Saviem sekotājiem. Visi noteikti bija ļoti noguruši, kad bālā mēness gaismā gāja no Ciānas kalna uz esēņu vārtiem un no turienes caur Kidronas ieleju uz Ģetzemani. Jēzus Savu runu bija noslēdzis ar uztraucošiem vārdiem: “Jūs visi šinī naktī pret Mani apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es sitīšu ganu, un ganāmā pulka avis izklīdīs.” Kad Pēteris atbildēja, ka nekādā gadījumā neapgrēcināsies pret savu Skolotāju, Jēzus informēja, ka viņš, Pēteris, tai pašā naktī Viņu trīsreiz aizliegs.

Lasīt tālāk »