Tu redzi sadaļas e-raksti arhīvu
Kādēļ redzamajā attēlā Kristība ir atainota kā bēgošs lauva? Mārtiņš Luters skaidro, ka tad, kad cilvēki saka: “Esmu kristietis,” šie vārdi paši par sevi velnu nebaida. Turpretī, ja kāds saka: “Esmu Kristū kristīts,” tad šāda ticības apliecība liek velnam mesties bēgt.
Svētās nedēļas notikumiem ir sarežģīta sasaiste ar Vecās Derības pravietojumiem un jūdu mesiāniskajām gaidām. Daži aspekti evaņģēlijos tiešām parādās tikai kā mirklīgi momentuzņēmumi, bet salīdzinoši bagātīga vieta tiek ierādīta tam, kā Jēzus ceremoniāli ieradās Svētajā Pilsētā. Šī Jēzus pirmā atnākšana parādās visos evaņģēlijos. [Mt.21:1-11, Mk.11:1-10, Lk.19:29-44, Jņ.12:12-19] Jānis sniedz pārskatu par to, kā Jēzus arī kalpošanas iesākumā izdzina no Tempļa naudas mijējus.[Jņ.2:13-21] Nav iemesla apšaubīt Jāņa parādīto dubulto ainu, ne arī ticība tam noteikti ietver kādu “harmonizējošu akrobātiku”, kā ir ticis paziņots. Maleahija 3. nod. iesākums skaidri parāda, ka “drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs”. Rūpes par Tēva namu dabiski piederēja pie Jēzus mesiāniskās misijas.
Šeit atainotajā, pirms 500 gadiem Vācijā gleznotajā darbā ir redzams Jānis Kristītājs ar jēru, norādot uz Kristu, kurš satvēris krustu. Jānis saka: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku” (Jņ.1:29).
Gandrīz trešdaļa no evaņģēliju liecībām koncentrējas uz Jēzus ciešanu un nāves aprakstu. Kristīgā baznīca katru gadu vairāk nekā trīs mēnešus dzīvo ar to pašu tēmu: vispirms ir septiņas lielā gavēņa nedēļas, kuru laikā mēs sekojam Jēzus pēdās “uz Jeruzālemi”; tad nākamajās septiņās nedēļas no Lieldienām līdz Vasarsvētkiem mēs būtībā atskatāmies uz Viņa ciešanām retrospektīvā.
“Mīļotie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet, vai tie ir no Dieva, jo daudzi viltus pravieši ir izgājuši pasaulē.” (1.Jņ.4:1)
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2019
Atsauces (0)