Dzirdīgas ausis

“Šie vārdi ļoti labi patika faraonam un viņa kalpiem.” [1.Moz.41:37]

Arī tā ir Dieva dāvana, ka pravieša Jāzepa vārdi ir patikuši ķēniņam, visiem valdniekiem, padomniekiem, amata vīriem un pavalstniekiem – tos visus Mozus sauc par ķēniņa kalpiem. Tādēļ tā ir īpaša Dieva žēlastība – ne tikai spēt mācīt citus, bet arī atrast tādus ļaudis, kuri skolotāju uzklausa un viņam seko.

Te netiek pieminēts velns, kas prot traucēt klausītājiem, novēršot viņu sirdis no dzirdētā Dieva vārda – īpaši tad, kad tikko atskanējis Dieva vārds un pravietojums, kas skar ne tikai garīgas lietas, bet arī baznīcu un laicīgo valdību. Tādēļ tā ir ļoti liela dāvana, ka ķēniņš līdz ar saviem padomniekiem tik drīz uzņem Dieva vārdu un viņam tas labi patīk, – kā Salamans savās pamācībās (20:12) saka: “Dzirdīgu ausi un redzīgu aci – abas divas dara Tas Kungs.”

Ja Dievs dod mums Savu žēlastību, tad Viņš dod arī redzīgas acis un dzirdīgas ausis. Tā Ēģiptes ķēniņvalstī Jāzeps ir bijis redzīga acs, bet faraons ar saviem kalpiem un pārvaldniekiem – dzirdīga auss.

Tā patiešām ir brīnišķīga paaugstināšana pēc pārciestajām bēdām – to varam pieredzēt tikai tad, ja pastāvam pārbaudījumos, kā Jāzeps ar drosmīgu sirdi ir pastāvējis arī pašā lielākajā postā un grūtībās. Tādēļ nu viņa pacietība nes neaprakstāmi lielus augļus, kas saistīti ar baznīcu, laicīgo varu un namturību.