Dievs ar mums runā

“Un Tas Kungs teica..” [1.Moz.13:14]

Ja arī mēs, kristieši, pareizi saprastu lielo dāvanu, ko esam saņēmuši, tad mums viss būtu ļoti labi, – kā Kristus saka: “Svētīgas tās acis, ka to redz, ko jūs redzat. Jo es jums saku: daudzi pravieši ir gribējuši redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.” (Lk.10:23–24)

Jā, es varētu sacīt vēl vairāk – kā mēs slavējam Ābrahamu šīs dāvanas dēļ, tā viņš Jaunajā Derībā vēl jo vairāk slavēs mūs pašus; jo viņš ir redzējis Tā Kunga dienu – kā Jņ.8:56 sacīts; taču viņš to ir skatījis garā un ticībā. Bet mēs šo slavu un godību skatām vaigu vaigā, jo dzirdam, ka Dievs ar mums runā – Kristībā, Kunga Kristus Vakarēdienā apsola mums grēku piedošanu. Ābrahamam šādu lietu nav bijis, bet viņš to visu ir redzējis garā un ticējis.

Tādēļ mūsu lepnums ir daudz lielāks.

Tādēļ Kunga Kristus Baznīca ir skolniece, kas sēž viņam pie kājām un klausās Viņa Vārdu, pēc kura var vērtēt visas lietas, proti, tas māca, kā rūpēties par sava aicinājuma pildīšanu, kā izturēties pret laicīgiem amatiem utt., jā, arī to, kā ēst, dzert un gulēt. Tā nu mums nav jāšaubās ne par vienu darbu, kas darāms šajā dzīvē – it visur mūs apņem Dieva Vārds, un mēs arvien varam dzīvot priekā un gaismā.