Dievs nepieviļ nevienu cilvēku

Sākumā, pirms savas darbības uzsākšanas velns kārdina Jēzu. Ap viņu apstājas ļaunā spēki, no Dieva atkritušie un vēlas lai Jēzus krīt – brīdī, kad Viņš vēlas sāk savu Mesijas darbību. (Lk.4:3-4)

Un tālāk tie vēstīts, ka Jēzus gavē. Tad velns nostājas pie viņa: Ja tu esi Dieva Dēls, tad saki akmenim, lai tas kļūst par maizi. Ja tev ir Dieva spēks, tad palīdzi pats sev. Dari brīnumu, pārvērt akmeni maizē un tu būsi paēdis. Kāpēc tev ir šis spēks? Apliecini savu varu, ja esi Dieva Dēls. Redzi, ne vien tu badojies, bet badojas miljoniem cilvēku. Viņu acis raugās vienīgi pēc tā, kas viņiem dos ēst. Viņi nebūs spējīgi, aizdegties tev, Dievam, ja tu viņiem vispirms nedosi maizi.

Jēzus šajā škietami aizlūdzošās mīlestības balsī atpazīst velna balsi. Tā bija šausmīga atziņa. Viņš noraida velnu: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no katra Dieva vārda.” Un šeit tas nozīmē: Dievs nepieviļ nevienu cilvēku.