Tu redzi arhīvu par Jēzus kārdināšana
Atkal velns To ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda Viņam visas pasaules valstis un viņu godību, un Viņam saka: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.” Tad Jēzus viņam saka: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.” [Mt.4:8-10]
Tad velns Viņu noveda sev līdzi uz svēto pilsētu, uzcēla Viņu pašā Dieva nama jumta galā un saka: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzi.” Tad Jēzus tam sacīja: “Atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt.” [Mt.4:5-7]
“Jo visu ļaunuma sakne ir mantkārība. Pēc naudas tiekdamies, dažs ir nomaldījies no ticības un daudzkārt sagādājis sev asas sāpes.” (1.Tim.6:10)
Sākumā, pirms savas darbības uzsākšanas velns kārdina Jēzu. Ap viņu apstājas ļaunā spēki, no Dieva atkritušie un vēlas lai Jēzus krīt – brīdī, kad Viņš vēlas sāk savu Mesijas darbību. (Lk.4:3-4)
Tas, kas norisinās starp Jēzu un farizejiem, ir tikai atkārtojums tai pirmajai Jēzus kārdināšanai (Mt.4:1–11), kurā velns viņu mēģināja ievest strīdā ar Dieva Vārdu un ko Jēzus pārvarēja, jo bija būtiskā vienotībā ar Dieva Vārdu.
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2019
Atsauce (1)