Dieva vārda un patiesās mācības mīlestība

Ik gadus rudenī mēs svinam Reformācijas dienu, kad atzīmējam atgriešanos pie apustuliski pravietiskā Svēto Rakstu vārda, ko apliecina šķīsta luteriska doktrīna. Bet šis neaptveramais Dieva žēlastības darbs bieži un dažādi tiek pašu kristīgo baznīcu zaimots.

Bībele kļuvusi par cilvēka aptumšotā prāta upuri. Tās dievišķā inspirētība tiek noliegta, un teologi maldīdamies sacenšas jaunradē viens ar otru. Cilvēks tiecas ne vien kļūt gudrāks par Dievu, bet izspiest Viņu no šīs pasaules vispār.

Bet Kungs saka: “Kāpēc trokšņo tautas un ļaudis tukšu melš? Zemes ķēniņi ceļas un valdnieki apvienojas pret To Kungu un Viņa (Kristu) svaidīto: “Sarausim viņu važas un metīsim prom viņu saistekļus!” Bet, kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.” (Ps.2:1-4)

Šiem spēkiem nepietiek ar Kristus un Viņa svētā pravietiskā un apustuliskā vārda izsmiešanu, bet viņi grib arī ieņirgt par Viņa Baznīcu, kura vēlas pastāvēt šķīstā Dieva vārdā un patiesā mācībā. Šie oponenti ārēji pieder kristīgām baznīcām, un ir pat vadošo teologu un citos amatos.

Bet baznīcēniem ir brīvība. Baznīcas kopība šķīstas luteriskas mācības vienprātībā sevi veiksmīgi aizstāvēs.

Katrs, kas ir mācīts, pazīst savu Pestītāju Kristu, un kā Viņa māceklis seko Glābēja mīlestības balsij. ‘

Viņš mūs ir saistījis ar savu vārdu. Viņš sacīja: “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jņ.8:31–32)

Lielāku dārgumu kā šķīstu Dieva vārdu mums šajā pasaulē neiemantot. Tajā Dievs nāk pie mums. Tajā Viņš pasludina žēlastību un piešķir mums garīgās dāvanas. Bez Dieva vārda mums nebūt nedz Kristus, nedz žēlastības, nedz pestīšanas, nedz Debesu, bet vienīgi bezgalīga tumsība.

Tādēļ mēs liksim šķīstu Dieva vārdu un patiesu mācību goda vietā kā mūsu sirdīs, tā mūsu darbos.