Atgriezt un uzturēt pie Evaņģēlija patiesības

“Tātad es esmu tapis jūsu ienaidnieks, sacīdams jums patiesību.” [Gal.4:16]

Te Pāvils norāda iemeslu, kādēļ viņš saka galatiešiem tik labus vārdus. Pāvils domā, ka galatieši uzskata viņu par ienaidnieku, jo ir šos ļaudis bargi nosodījis. Pāvils saka: es lūdzu — nošķiriet manus bargos nosodījuma vārdus un mācību vienu no otra, tad redzēsiet, ka esmu izturējies tik bargi ne tādēļ, ka gribētu apbērt jūs ar pārmetumiem, bet gan tādēļ, lai mācītu jums patiesību. Es atzīstu, ka mana vēstule ir asa, taču ar šo asumu es vēlos jūs atgriezt un uzturēt pie Evaņģēlija patiesības, no kuras jūs esat aizvesti projām.

Tādēļ neuztveriet šo bardzību un rūgto malku personiski, bet saprotiet, ka šīs ir zāles pret slimību. Neuzskatiet mani par savu ienaidnieku, bet gan par tēvu, kas izteicis saviem bērniem diezgan bargu rājienu. Ja es jūs tik nemīlētu, gluži kā savus bērnus, un nezinātu, ka esmu bijis jums ļoti dārgs, tad arī nebūtu tik bargi norājis.

Draugam piederas pavisam atklāti pamācīt draugu, ja tas kaut ko dara nepareizi. Savukārt tas, kurš tiek pamācīts, būdams saprātīgs cilvēks, nedusmojas uz draugu, kad dzird no viņa patiesību, bet drīzāk gan pateicas otram par pamācību.

Kad es, tīras mīlestības vadīts, norāju jūs, lai atgrieztu un uzturētu pie patiesības, jums nevajadzētu uz mani dusmoties, nedz atteikties no patiesības manas tēvišķās bardzības dēļ, nedz arī bīties, ka es varētu būt jūsu ienaidnieks.