Dieva vārda radikālā definīcija

Daži uzskata Bībeli par tādu kā rokasgrāmatu kārtīgai dzīvošanai. Citi uzskata Dieva vārdu par noderīgas informācijas krātuvi — it kā parastu vārdu savirknējums varētu kļūt par gudrības avotu.

Ebr.4:12 ir sacīts, ka Dieva vārds ir “dzīvs un spēcīgs|”, kādi nekad nevar būt cilvēka izteiktie vārdi. Ar apustuļa Pētera muti Dievs saka: “Jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda” (1.Pēt.1:23). Dieva vārds ir kā dzīva sēkla, no kuras uzdīgst ticība. Jēkabs to dēvē par “iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles” (Jēk.1:21).

Dievs apraksta Savu vārdu kā “dzīvu” un “darbīgu” spēku, kas, līdzīgi auglīgā augsnē stādītai sēklai, briest tajos, kas uzklausa šo vārdu (Lk.8:11). Ap.d.16:14 skaidro, ka Dieva vārds atver mūsu sirdis ticībai Jēzum un nes mums pestīšanu.

Salīdzinājumā ar cilvēku vārdiem Dieva vārds ir kas daudz vairāk — Dieva vārds ir dzīvs spēks.

Atšķirībā no cilvēku sacītā Dieva vārds “darbojas ar Savu spēku jūsos, kas ticat”. Ar Sava vārda starpniecību Dievs rada mūsos ticību (Rom.10:17).

Uzņemot Dieva vārdu, mēs ļaujam Viņam barot, kopt un uzturēt mūsu ticību (1.Kor.3:6). Dievs palīdz mums pieaugt ticībā, ja mēs regulāri uzklausām Viņa vārda pasludināšanu un saņemam Svēto Vakarēdienu. Tādēļ “kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti” (1.Pēt.2:2).