Dieva izpirkšanas darbs pasaulē

Pasaules izpirkšana, ko Dievs paveic caur savu Dēlu, ir tik fundamentāla, ka kristieši visās konfesijās, kuras apliecina Dieva Trīsvienību, tai piekrīt principā.

Kurš noliedz, ka cilvēces pestīšanas izšķirošie notikumi ir Jēzus Kristus dzīve, nāve un augšāmcelšanās, gluži vienkārši nevar būt kristietis (Jņ. 1:1-18; 3:16; 6:48-51; 14:6; Ap. d. 4:12; Rom. 5:15-19; 1. Kor. 15; 2. Kor. 5:19-21; 1. Jņ. 5:11-12).

Pat mūsdienu katoļu teologi, kuri, sekojot Otrā Vatikāna koncila universālisma tendencēm, apgalvo, ka pestīšana ir iespējama un tiek sniegta arī hinduismā, budismā un citās pagānu reliģijās, tomēr paliek pie ieskata, ka vienīgi Jēzus Kristus, nevis Buda, Muhameds vai vēl kāds cits ar savu izpirkšanas darbu ir cilvēcei šo pestīšanu sagādājis.

Tomēr, neraugoties uz virspusīgu starpkonfesionālu vienprātību, starp luterāņu, katoļu un reformātu paradigmām pastāv dziļas un nopietnas nesaskaņas jau attiecībā uz Dieva izpirkšanas darbu pasaulē.

Romas katoļu baznīcas koncils Tridentā nolādēja mācību par attaisnošanu un pestīšanu vienīgi no žēlastības, kas dota par brīvu ticībā uz Kristu. Bet šīs mācības noliegšana nozīmē to, ka Kristus mums būtu devis nevis pestīšanas dāvanu, bet gan tikai iespēju nopelnīt pestīšanu ar Viņa palīdzību.

Runājot speciāliem terminiem, tiek noraidīta mūsu Kunga izpirkšanas darba intensīvā perfekcija. Savukārt strikts kalvinisms noliedz Kristus darba ekstensīvo perfekciju, mācot, ka Viņš ir miris nevis par visiem cilvēkiem, bet tikai par tiem, kurus Dievs jau iepriekš izredzējis mūžīgajai dzīvībai. Citiem vārdiem sakot, tas nozīmē to, ka katoļi un arminiāņu atzars reformātu baznīcā noliedz pestīšanu vienīgi žēlastībā, savukārt kalvinisti noliedz žēlastības universālismu.

Vienīgi luteriskās baznīcas mācībā par pilnīgu piedošanu un pestīšanu, ko Kristus par brīvu dāvājis visai cilvēcei (mācība par objektīvo attaisnošanu, lai arī pats termins radās vēlāk), pilnībā apliecināts gan vienīgi žēlastības, gan žēlastības universālisma princips pestīšanā. Tās ir fundamentālas atšķirības, kas izpaužas visā turpmākajā kristīgajā mācībā.