Dieva griba ir daudz neaptveramāka

“Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki nekā medus manām lūpām! No Tavām pavēlēm es mācos, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.” [Ps.119:103-104]

Svētie Raksti ir tāda gudrība, ka mums nepārtraukti ir jāpaliek tās mācekļiem, jo mēs nespējam pilnībā sasniegt pat viena to vārda dziļumu.

Kad mums šķiet, ka jau pietiekami teju visu saprotam, mēs esam apguvuši vienīgi ābeci.

Kurš spēj izprast sevi? Kad mēs cenšamies saprast, kā miesīgā cilvēka sirdi ir samaitājis un saindējis iedzimtais grēks, kas dziļi ir mūsos iesakņojies, mēs saprotam, ka Dieva griba ir daudz neaptveramāka mūsu piecām maņām.

Pasaulīgai gudrībai nekas nešķiet vieglāks un saprotamāks par teoloģiju un Dieva vārdu, bet tā aizšauj garām mērķim. Iemesls, kāpēc teoloģija cilvēkiem liekas vienkārša ir tas, ka tā drīz vien apnīk un ātri viņus pārpilda. Pasaules gudrie un varenie nesaprot Dieva Vārdu, bet Dievs to ir atklājis nabagiem, izsmietiem, vienkāršiem ļaudīm, kā sacīja mūsu Pestītājs: “Es Tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem.” [Mt.11:25]

Svētais Gregors labi un pareizi sacījis, ka Svētie Raksti ir kā ezers, kurā zilonim jāmetas peldus, bet mazs jēriņš to spēj pārbrist.

Kristītajiem ļaudīm nav lielāka posta par to, ja viņiem atņem Dieva Vārdu un to apzināti sagroza tā, ka viņi nespēj to paturēt šķīstu un tīru.

Lai Dievs dod, ka mēs un mūsējie nepiedzīvotu dienu, kad šāds posts īstenosies.