:: e – BAZNICA ::

Pirms vairākiem mēnešiem konferences organizētāji mani lūdza steidzami paziņot sava priekšlasījuma tēmu un eventuālo nosaukumu. Ātrumā neko labāku nespēdams izdomāt, es izvēlējos šo te, un iesniedzu, pat nepadomājis par iespējamo tēmas risinājumu, nomierinājos un beidzot pat piemirsu, jo laika vēl bija diezgan. Kad pēc kāda laika, pateicoties konferences organizatoru atgādinājumam, atcerējos savu pieteikto tēmu, pāri galvai kā drūms negaisa mākonis pārklājās jautājums: “Kas gan varētu būt kopīgs latviskajai sprediķošanai ar apustuļa Pāvila Evaņģēlija pasludināšanas veidu?” Vienu no otra taču šķir biezi laikmetu, Baznīcas tradīciju un secīgi cits citu nomainījušie pasaules izjūtu slāņi. Tādēļ sākumā likās, ka būs gandrīz neiespējami atrast kādus pozitīvus (t.i., apstiprinošus) vai arī negatīvus (t.i., opozicionārus vai būtiski izmainītus) saskares punktus. Tomēr, tuvāk iepazīstoties ar konkrēto materiālu, izrādījās, ka ir ne vien saskares punkti bet arī uzskatāmi un spilgti abu veidu piemēri. Tas liecina, ka Dievs Evaņģēlija vēsti uztur par spīti laikiem, dažādiem garīgiem un laicīgiem strāvojumiem. Pateicība Viņam par to!

« Vasarsvētku kustības izcelsme un vēsture

Nav iespējams formulēt vienu konkrētu, visām mums zināmajām Vasarsvētku grupām atbilstošu “Vasarsvētku mācību”, jo šīs grupas ir pārāk atšķirīgas. Vasarsvētku draudzes nav izstrādājušas savu teoloģiju. Tā kā galvenais uzsvars tiek likts uz ticības dzīvi, trūkst attiecīgu doktrinālu rakstu, uz kuriem varētu balstīties. Taču ir iespējams vienoties par tādu Vasarsvētku ticības pamatojumu, kuru pārstāv dižākie Vasarsvētku kustības pārstāvji (piemēram, anglis Donalds Džī (Donald Gee)), kuru apzīmē kā “mērenas Vasarsvētku kopienas normāltipu” (pasaules mērogā).