Caur Mariju pie Jēzus

Noklausies šo e-publikāciju

e-firziķis ar šausmām konstatējis, ka ir tādi cilvēki, kas, viņaprāt, smagi pārpratuši kristīgās ticības pamatmācības, un strieg arvien lielākā un lielākā bezdievībā, un ir pazaudējuši ne vien savu Pestītāju, bet apdraud ar šiem pretīgajiem maldiem citus. e-firziķis, būdams radikālā luteriskā konfesionāfisma fanātisks pārstāvis, nevarēja par to klusēt! Tos sauc par mariāņiem.

Pagaidām viņi sauc sevi arī par piederīgiem kristīgajai Baznīcai, tieši tāpēc tas mani uztrauc. Vai tad svētkiem, ko šomēnes svin Romas baznīcā ir kaut kāda saistība ar kristīgo ticību? Proti, tiek svinēta Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena [8.septembrī], Jaunavas Marijas vārda diena [12. septembrī] un Marijas – Sāpju Mātes svētki [15. septembrī].

Tu sacīsi – ir gan. Marija taču ir Pestītāja māte, Dieva dzemdētāja, vissvētīgākā no sievām. Kāpēc gan es viekāršas dievbijības rosināts nevarētu svinēt Marijas svētkus? Katram taču ir prieks, ja viņa māti godā. Kāpēc gan Jēzum tas nebūtu?

Tā tas ir. Protams, tu vari godināt Jēzus māti cik vien vēlies, jo Dievu tu jau esi nogodinājis cik lien. Protams, tu vari pēc tam godināt arī visus svētos un nesvētos no rīta līdz vakaram. Bet agri vai vēlu šī godināšana kļūst par paļāvību un pielūgšanu, un tad šie elki saņem godu, ko citkārt Dievs tiem nav atvēlējis, nedz tev pavēlējis. Tad rodas savdabīga un nekristīga dogmatika, kas pazudina dvēseles.

Lūk piemērs no dzīves. Mariāņu tēvi, Daugavpils Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes priesteri Jāzeps Sitnieks, Andris Ševels un Dmitrijs Artjomovs esot aicināti veicināt Dievmātes kultu.

Mariāņu tēvi kopš šī ordeņa dibināšanas pirmsākumiem [17.gs. otrajā pusē] sludina Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas noslēpumu. Tas nozīmē, ka Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa un visu savas zemes dzīves laiku, pateicoties Dieva žēlastībai, nav izdarījusi nekādu grēku.

Priesterus Jāzepu, Andri un Dmitriju Dievs tieši caur Mariju un viņas uzticīgo kalpu garīgo tēvu Viktoru Pentjušu ir aicinājis iestāties mariāņu kopienā un piedzīvot to, ka Dieva žēlastība ir stiprāka par grēku.

Priesteris Jāzeps atminas, ka bērnu dienās dzimtajā Krāslavas draudzē maija mēnesī viņam vecāki uzticēja nest Dievmātes statuju līdz kapsētas krustam, kur sādžas ticīgie pulcējās uz Rožukroņa lūgšanu. Bet tikai vēlāk, 48 gadu vecumā, Jāzeps iestājās mariāņos, pēc diviem gadiem iesācis studijas Rīgas Garīgajā seminārā, un jau 15 gadus viņš kalpo par priesteri.

Priesteris Andris Ševels stāsta: “Dievmāte mani uzrunāja tad, kad es, sešu gadu vecumā, kopā ar vectēvu katru dienu lūdzu Dievmātes litāniju, pēc tam kalpojot par ministrantu Ķemeru baznīcā (Jūrmalā), bieži lūdzos pie Aglonas Dievmātes svētgleznas kopijas, kas toreiz atradās galvenajā altārī. Kad Garīgajā semināra laikā piedzīvoju aicinājuma krīzi, 1996. gadā Jaungada naktī Aglonas bazilikā iekšējā sarunā ar Dievu novēlēju savu aicinājumu Dievmātei, un pēc pusgada ar tēva V. Pentjuša atbalstu es iestājos mariāņu kongregācijā.”

Dmitriju Artjomovu Rīgā Kristus Karaļa baznīcā ievedusi vecmamma, kura, runādama krievu valodā, teikusi, ka abi ies uz baznīcu [kostjol]. Dmitrijs saklausījis, ka viņi ies dedzināt ugunskuru [kostjor].

Kad sākusies skola, Dmitrijs palicis par svētdienu ticīgo, tomēr Dievs sargājis, lai arī bija pieļauts daudz kļūdu, atminas jaunais priesteris. Garīgajā seminārā Dmitrijam uzdāvināja svētīga Jura Matuleviča, mariāņu kongregācijas atjaunotāja, dienasgrāmatu, kur uz vāka bija Viļānu mariāņu klostera adrese. Viņš devies turp un sadraudzējies ar mariāņu tēviem.

Vispārpieņemtā terminoloģijā varētu sacīt, ka šie vīri pieņēma Mariju par savu dzīves pedagogu. Jo viņi aicina sekot viņas paraugam.

688. gadā pāvests Sergijs I 8.septembri pasludinājis par Dievmātes dzimšanas dienu. Lai gan Svētie Raksti neko nemin par Dievmātes dzimšanu, tomēr baznīcas tradīcija stāsta par Marijas vecākiem Joahimu un Annu, kuriem Dievs tikai vecumdienās dāvāja meitu, to savukārt viņi arī veltīja Dievam.

Priesteris Jāzeps uzsver katoļu baznīcā vispāratzītu patiesību, ka, tuvojoties Jēzus otrai atnākšanai, arvien biežāk Svētā Marija nāk pie mums un aicina ticēt dzīvajam Dievam un mainīt savu dzīves veidu. Pirms 150 gadiem Dievmāte parādījās meitenei Bernadetei Lurdā, Francijā, un apstiprināja, ka viņa ir Bezvainīgā Ieņemšana. Vēlāk 1917.gadā no 13. maija līdz 13.oktobrim Dievmāte sešas reizes nākusi pie trim ganiņiem Jacintas, Fraņča un Lūcijas Fatimā (Portugālē), un aicināja cilvēci atgriezties pie Dieva, gandarot par visas pasaules grēkiem. Dievmāte brīdināja, ka nāks vēl lielāks posts, ja cilvēce nesāks iet atgriešanās un mīlestības ceļu, bet tik un tā pienāks laiks, ka viņas Bezvainīgā Sirds triumfēs.

Priesteris Andris pastāstīja, ka Dievmātes dzimšanas diena, vārdadiena, Sāpju Dievmātes un citi viņai veltītie svētki izriet no cilvēku dievbijības. Sekojot Marijas, mūsu Mātes paraugam, cilvēks nenomaldīsies, jo viņa vienmēr mūs vada pie sava dievišķā Dēla, un, sastopoties ar Jēzu, mēs labāk izprotam sevi, savu aicinājumu un dzīves mērķi. Marija māca ticēt, ka mēs esam Dieva mīlēti. Mēs varam ne tikai ar lūgšanām godināt Dievmāti, bet arī dzīvot pēc viņas piemēra, sakot “jā” Dieva mīlestībai.

Dievmāte mūs katru aicina mīlēt dzīvo Dievu, lūgt Svēto Garu atjaunot baznīcu, lasīt Svētos Rakstus, piedalīties katru svētdienu Svētajā Misē, biežāk iet pie grēksūdzes, gavēt, gandarīt par saviem un tuvāko grēkiem, lai izskaustu remdenumu tautā un baznīcā.

Dievmāte reiz esot teikusi: “Ja jūs zinātu, kā es jūs mīlu, tad jūs raudātu no prieka.” Mariāņu tēvi Jāzeps Sitnieks, Andris Ševels un Dmitrijs Artjomovs aicina nebaidīties uzticēties Dievam un kopā ar Mariju iet Dieva un tuvākmīlestības ceļu.

Lūk, mīļie draugi, manuprāt, šo vīru teoloģijā Marija ir kļuvusi par Paraklētu, jeb Aizstāvi t.i. Svēto Garu, kurš, atšķirībā no Dieva Svētā Gara, ir kā mūris priekšā krustā sistajam Pestītājam. Savādāk es to nevaru definēt, pamatojoties Svētajos Rakstos, un līdz ar to tā ir herēze. Kad Jēzus mira pie krusta, tad priekškars templī pārplīsa, bet kas sagraus šos mūrus?

Jūsu e-firziķis!