Burts nokauj, bet Gars dara dzīvu

Tas ir lielākais pārpratums, ja Kalna sprediķa baušļus atkal pārvērš par likumiem, tos burtiski attiecinot uz mūsdienām.

Tas ir ne vien bezjēdzīgi, bet arī pret Kristus garu, kas atnesa brīvību no likuma. Jaunajā Derībā nav ētisku priekšrakstu, kas mums būtu burtiski jāpārņem vai arī kurus mēs varētu vienkārši pārņemt. Burts nokauj, bet Gars dara dzīvu, atzīst Pāvils (2.Kor.3:6), tas nozīmē: Gars ir vienīgi rīcības izpilde tagadnē, stingri noteikts Gars vairs nav gars.

Tā arī ētika ir tikai darbu izpildē, ne burtos, tas ir, likumā. Bet Garam, kam jādarbojas pie mums ētiskajā rīcībā, jābūt Svētajam Garam. Svētais Gars ir tikai tagadnē, ētiskajā izvēlē, nevis stingri noteiktos morālajos priekšrakstos, ētiskajā principā. Tāpēc jaunie Jēzus baušļi nekad nevar tikt uztverti kā ētiskie principi, tie viņu garā nav jāsaprot burtiski. Un tā nav nekāda atrunāšanās, jo lieta citādāk būtu pārāk neērta, ideja un Jēzus Dieva izpratne to veicina.