Atspēkojot pārmetumus, ko saņem luterāņi

Vēsturiski luterāņi arvien ir saņēmuši pārmetumus no divām pusēm.

No pāvesta baznīcas, ka luterāņi ir sašķēluši baznīcu. No citu Reformācijā tapušo konfesiju puses (Kalvina, Cvinglija un daudz radikālāku līderu sekotāji), ka luterāņi nav pietiekami līdz galam veikuši reformas.

Uz pirmo pārmetumu, luterāņi jautātu, kurš tad ir šķeltnieks, tas, kurš ir deformējis Svēto Rakstu mācību, vai tas, kurš ir reformējis to? Luterāņi arvien ir uzsvēruši Bībeles autoritāti pāri jebkādām citām autoritātēm, ieskaitot pāvestu un baznīcu koncilus.

Uz otro pārmetumu luterāņi atbildētu, ka pāvesta baznīcā bija saglabājušās arī labas, Bībelē pamatotas lietas, un nav pilnīgi viss atmetams. Piemēram, luterāņi saglabāja tā sauktos Sakramentus: Kristību un Vakarēdienu. Tiesa gan tika novērstas dažas būtiskas deformācijas Sakramentu izpratnē. Piemēram, Vakarēdienā tiek dota maize un vīns, ne tikai maize. Tādējādi citas reformācijas un pēcreformācijas laikā radušās konfesijas uz luterāņiem skatās kā uz “puskatoļiem”, jo tie ir joprojām saglabājuši tā sauktos sakramentus.