Vienkāršā tauta atdara muti un saka patiesību

“Bet saņēma pamācību par savu pārkāpumu: bez valodas lops, sākdams runāt cilvēka valodā, aizkavēja pravieša neprātīgo nodomu.” [2.Pēt.2:16]

Lops bez valodas, ēzeļmāte, ir tauta, kas ļauj sevi iejūgt un jāt uz savas muguras, iedama turp, kurp to vada. Ēzeļmāte tika sista, kad novirzījās no ceļa, lai panāktu, ka tā atkal iet to pašu ceļu, līdz ēzeļmāte vairs nevarēja pakāpties sāņus, bet nokrita ceļos eņģeļa priekšā.

Gluži tāpat arī maldinātāji nav gribējuši paciest, ka tauta novirzās no viņu ceļa un kāpjas sāņus. Taču viņu vara ir bijusi pietiekami liela, lai turētu tautu paklausībā — tik ilgi, līdz Dievs mums atdarīja mutes un lika mūsu mutēs vārdus, lai pat bērni zinātu par šīm lietām runāt. Tā atklājās viņu ģeķība, par kuru tiem tagad jākaunas.

Mēs apliecinām: agrāk jūs esat sludinājuši Dieva vārdu. Bet tagad esat kļuvuši par ģeķiem, esat alkatības apsēsti, tā ka nav nekāds brīnums, ja vienkāršā tauta, Dieva pamudināta, atdara muti un saka patiesību.