Visās bēdās mums jāpiesauc Debesu Tēvs

Kad mēs nespējam lūgt ar prieku, bet paliekam postā un nelaimē, tad mums īstenībā ir jāliek pie sirds šie Viņa žēlastības pilnie vārdi un jāsaka: “Tu esi aicinājis: piesauciet Mani bēdu laikā un Es jums palīdzēšu. Redzi, Kungs, tagad es atrodos šajās bēdās, tādēļ nāku pēc Tavas pavēles un piesaucu Tevi — rīkojies, kā esi solījis, un palīdzi man.”

Mēdz būt daudz un dažādas bēdas un vajadzības gan garīgā, gan miesīgā ziņā, tādēļ mēs nedrīkstam aizmirst vārdiņu “visu”. — “Visu, ko vien jūs lūgsit Tēvam Manā vārdā, to Viņš jums dos.” Visās iespējamās raizēs liksim lietā, pirmoreiz sacīdami: “Tēvs, es esmu grēkojis un baidos, ka esmu noziedzies pret Tevi, bet piedod man Tava mīļā Dēla dēļ, kā Tu esi apsolījis!” Otro reizi: – Tēvs, es esmu tik ciets, vēss, miris un nespējīgs, biju pelnījis tapt nodots nāvē, bet Tava mīļā Dēla dēļ atdzīvini mani ar Savu žēlastību. Tu apsolījis visu. Dari, kā esi sacījis!” Trešo reizi: “Es esmu vājš un nepiemērots lūgt.” Ceturto reizi: “Es esmu kārdināts uz šādu vai tādu grēku.” Piekto reizi: “Es esmu laicīgā trūkumā, un man nav nepieciešamo līdzekļu” u. c.

Īsi sakot, visās bēdās mums jāsaka: “Tēvs, nevis mūsu, bet Tava Dēla nopelna un cienīguma dēļ, palīdzi mums žēlīgi. Tu pats esi sacījis: “Piesauciet Mani,” un es Tevi piesaucu, jo Tu esi teicis: “Es tev palīdzēšu,” tādēļ mēs tam uzticamies, jo Tu esi Dievs un Tavs vārds ir patiesība, — dari, kā esi solījis!”

Jo īpaši, kad pienāk ļaunā diena, kad pārbaudījumi smagi un bēdas lielas, kad Dievs ilgu laiku nav nācis ar Savu palīdzību, tā ka visa lūgšana šķiet neauglīga, kā tas notiek ar bērniem, kas iet krusta skolā, kad tie gadiem ilgi lūdz dienu un nakti, kad ļaunums šķiet nelabojams, viss kļūst aizvien sliktāk un sliktāk un pacietība pagurst, — tieši tad ir jāuzklausa Kristus vārdi, “nepagurt” un “vienmēr lūgt”, tad ir jālūdz vismaz par pakļaušanos un pacietību. Jo mums ir jālūdz, kā lūdza pats mūsu Kungs: “..ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi” (Mt.26:39).

Un, kas ir mācījies turēt Dievu pie vārda, kā to redzējām līdzībā par netaisno tiesnesi, tam ir jāsaka: “Tu pats mums esi stāstījis, ka reiz ļauns un bezdievīgs tiesnesis nevarēja liegt palīdzību nabaga lūdzošai atraitnei, tad arī Debesu Tēvs vēl mazāk būs noskaņots liegt Saviem bērniem palīdzību, kad tie uz Viņu sauc dienu un nakti. Uz Tevi, Kungs, es gaidu. Tu esi Dievs, un Tavs vārds ir patiesība — dari, kā esi solījis!”