Nevienam kristietim nekaitē netaisnība

Ir tādi tuvākie un arī citi, kas nepārtraukti par mums runā sliktu, kas mūs apvaino, kas mums atklāti dara pāri, kas mūs moka un vajā, kad vien var.

Jau tikai viņus ieraugot, asinis mums sitas sejā un pārņem briesmīgas, draudošas dusmas. Tieši ienaidnieks mūsos izraisa ko tādu.

Bet tagad mums jābūt modriem. Mums tūdaļ jāatceras – Mani pieņēma žēlsirdībā, nevis cilvēki, nē, bet Dievs, un Jēzus Kristus nomira par mūsu ienaidnieku – un pēkšņi viss kļūst savādāk.

Tagad mēs dzirdam: neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunumu. Nepaceliet savu roku, lai sistu, neatveriet savu muti dusmās, bet esiet mierīgi.

Ko tie, kas jums dara pāri, var jums nodarīt ļaunu? Viņi kaitē sev, nevis jums.

Nevienam kristietim nekaitē netaisnība. Bet netaisnības turpināšana kaitē.

Patiešām, ļaunais vēlas ar jums panākt tikai vienu; proti, lai jūs arī kļūtu ļauni. Bet, ja tas notiktu, ļaunais būtu uzvarējis.

Tāpēc neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, jo, tā darīdami, jūs kaitējat nevis ļaunajam, bet gan sev pašiem.