Žēlastība – dārga vai lēta?

Lēta žēlastība ir žēlastība bez sekošanas Kristum, žēlastība bez krusta un žēlastība bez dzīvā, par cilvēku tapušā Jēzus Kristus.

Dārgā žēlastība ir Evaņģēlijs, kas arvien jāmeklē, dāvana, kura jālūdz, durvis, pie kurām jāklauvē. Tā ir dārga, jo tā aicina sekot, tā ir žēlastība, jo aicina sekot Jēzum Kristum; tā ir dārga, jo tā cilvēkam maksā dzīvību, tā ir žēlastība, jo tā dāvina dzīvību; tā ir dārga, jo tā nosoda grēku, tā ir žēlastība, jo attaisno grēcinieku.

Žēlastība ir dārga vispirms tāpēc, ka tā ir bijusi dārga Dievam, maksājusi Viņa Dēla dzīvību – “jūs esat dārgi atpirkti”–, un mums nevar būt lēts tas, kas ir dārgs Dievam. Tā ir žēlastība vispirms tāpēc, ka Dievs Savu Dēlu netaupīja mūsu dzīvības dēļ, bet To atdeva par mums. Dārgā žēlastība ir Dieva tapšana par cilvēku.

“Tas lai ņem savu krustu.” Krusts ir jau sagatavots no paša sākuma, tas ir tikai jāpaceļ. Taču, lai neviens nedomātu, ka viņam pašam ir jāmeklē sev kāds krusts un patvaļīgi jāuzņemas kādas ciešanas, Jēzus māca, ka katram ir sagatavots savs krusts, Dieva noteikts un piemērots. Viņam ir jānes viņam noteiktais ciešanu un atmestības lielums.

Katram ir cits mērs. Vienu Dievs pagodina ar lielām ciešanām un dāvina viņam martirija žēlastību, bet citam neļauj, ka viņš tiktu kārdināts pāri saviem spēkiem. Taču tas ir viens un tas pats krusts.