Kristus ir mūs izpircis

Kristus darba rezultātu vienmēr ir labāk saņemt ar pielūgsmi, nevis ar prāta spekulācijām. Šo darbu var apkopot divās patiesībās.

Pirmā: Dievs ir parādījis Savu taisnību. Viņa svētums mirdz nemainīgā spožumā, un tas nekad nevar aptumst. Viņa spriedums pār grēku ir pasludināts tik nepārprotami skarbi, ka nav iespējams to pārprast. Dievs, kas tik nopietni attiecas pret grēku un cīnās pret ļaunumu, nesamierināsies ar tādu cieņu un bijību, kas nenāk no patiesas sirds, un neļaus pret bauslību izturēties vieglprātīgi.

Grēks un velns nekad nav ticis tik nepielūdzami atmaskots, kā tas notika Golgatā. Tieši no šīs bezgalīgās žēlastības, kura atklājas Golgatas izpirkšanas darbā, senbaznīca guva visspēcīgāko pamudinājumu svētai dzīvei: tad nu dzīvojiet ar bijību savā svešniecības laikā, jo jūs zināt, ka nevis ar iznīcīgām lietām, ar sudrabu vai zeltu, jūs esat izpirkti no savas iznī76 cīgās eksistences, bet ar Kristus dārgajām asinīm, kas ir nevainojama Jēra asinis bez jebkāda trūkuma…

To saka Pēteris. Un viņam blakus stāv Pāvils: jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu savās miesās!

Jā, tas ir pirmais: grēks ir notiesāts. Bet tas vēl nav viss: grēcinieks ir Glābts.

Nu mēs esam pilnīgi jaunā situācijā. Parāds ir samaksāts. Bauslībai vairs nav varas pazudināt, un tā vairs nav ierocis velna rokās.

Kristus ir mūs izpircis brīvībā, lai iegūstam Dieva bērnu tiesības. Tas nozīmē, ka mēs vairs neesam pakļauti bauslībai, tās prasībām un draudiem, bet gan žēlastībai, apsolījumam un Dieva dāvanai. Pamats cilvēka attiecībām ar Dievu, priekšnoteikums pestīšanai, ir nevis paklausība un mani darbi, bet gan ticība un Kristus nopelns manā labā.

Izpirkšana attiecas uz visu kritušo cilvēci. Gluži kā visi cilvēki bez izņēmuma ir Dieva radīti un visi bez izņēmuma ir vainīgi Dieva priekšā, tāpat visi bez izņēmuma ir Dieva glābti. Visi ir ietverti izpirkšanas upurī, ko Pestītājs nesis Golgatā. „Jo visai Dieva pilnībai labpatika iemājot Viņā, lai caur Viņu un uz Viņu salīdzinātu visu, nodibinot ar Viņa krusta asinīm visu starpā mieru – gan debesīs, gan virs zemes.”

Izpirkšanas upuris Golgatā ietvēra sevī visu ļaunumu un pārkāpumus, kas šai pasaulē bijuši un būs no grēkākrišanas dienas līdz pat pēdējiem laikiem. Laiks, dienas un gadi pastāv tikai mums, nevis Dievam. Kas mums ir gadu tūkstoši, Dievam ir kā viena vienīga tagadne, ko Viņš uztur ar Savu visvareno roku. Gluži kā tagad Viņš ir klātesošs gan pie mums, gan taipus zemeslodei, gan tālu prom, izplatījumā, tāpat Viņš ir klāt ar Savu Valdnieka zizli no pasaules rītausmas līdz laiku beigām. Šai brīdī, kas mums ir noteikta diena un gads, Dievs ir klātesošs kā pagātnē, tā nākotnē. Viduslaiki un XVII gadsimts Viņam ir tikpat tuvi un reāli kā brīdis, ko mēs saucam par tagadni. Tādēļ visi grēki ir vienlīdz svaigi, dzīvi un aktuāli Dieva priekšā. Visi pārkāpumi, kas tiek darīti un tiks darīti virs zemes, paceļas augšup no laika jūras un nonāk Dieva priekšā kā viena liela ļaunuma un grēku masa.

Viss milzīgais parāds bija tā lielā nasta Lielajā piektdienā. Šī nasta tika uzkrauta Dieva Dēlam. Tās dēļ Viņš cieta. Un viss tika izpirkts ar Viņa krusta asinīm.