Viens veselums ar visu kristietību

“Lai visi ir viens..” [Jņ.17:21]

Jo tam, kurš caur apustuļu vārdiem tic, Kristus dēļ un šīs lūgšanas spēkā ir apsolīts, ka viņš būs viena miesa un viens veselums ar visu kristietību, proti, kas viņam (kā šīs miesas loceklim) dara sāpes vai prieku, tas darīs sāpes vai prieku visai miesai. Ne tikai viens vai divi svētie, bet visi pravieši, mocekļi, apustuļi, visi kristieši gan uz zemes, gan debesīs pie Dieva, cietīs un izcīnīs uzvaras līdz ar viņu, cīnīsies par viņu, palīdzēs, sargās un glābs.

Visi kristieši dzīvos šādā draudzīgā apmaiņā, panesdami katra trūkumus, ciešanas un neērtības, savukārt ikviens no viņiem būs līdzdalīgs visas kristietības dārgumos, mierinājumā un priekā. Vai gan varētu vēlēties kaut ko vēl svētīgāku, kā — nākt šajā kopībā jeb brālībā, kļūstot par šīs miesas, kristietības, locekli. Tā ir miesa, kurai Dievs ir devis par īpašumu pats Sevi līdz ar visiem Saviem dārgumiem.

Visu kopā saņemot: kristietība ir ķeizariene debesīs un uz zemes; pie kuras kājām jākrīt gan velnam un pasaulei, gan nāvei un ellei, kad tā saka kaut vienu vienīgu vārdu. Jo kurš gan var kaitēt cilvēkam, kuram tik liels lepnums?

Viņš zina: ja kāds viņam radīs kaut mazākās ciešanas, tad debesis un zeme, visi eņģeli un svētie kliegs. Ja kristietim uzbrūk grēks, gribēdams izbiedēt viņa sirdsapziņu, ja tas cenšas viņu nomākt, kost un spiest, draudēdams ar velnu, nāvi un elli, tad Dievs līdz ar visu Savu pulku saka: tu, grēks, atstāj viņu neskartu; nāve, nenogalini viņu; elle, neaprij viņu! Taču te ir nepieciešama ticība.