Sievas dzimums

Ir daudz iemeslu tam, kāpēc čūskas uzvarētājs – Cilvēka Dēls, kam bija jānāk iznīcināt velna darbus, – top saukts par sievas dzimumu.

Pirmām kārtām, tāpēc, ka Tas Kungs vēlas satriekt un pazemot lepno sātanu ar šo “vājo trauku”, sievieti, pie kuras velns tik tikko bija vērsies ar savu kārdinājumu. Čūska ar savu runu bija iedvesusi sievietei šaubas par Dieva labvēlīgo attieksmi un piedāvājusi gudrību un svētlaimi, ko Dievs bija cilvēkiem it kā noskaudis. Tā velns izlikās par labāko draugu. Gluži kā toreiz tika dibināta nelaimīgā draudzība starp sievieti un čūsku, tāpat šeit mūsu Kungs sola, ka viņu draudzība beigsies un tās vietā nāks naids: “Es celšu ienaidu starp tevi un sievu,” un apgalvo ko būtisku, kas čūskai ir vēl grūtāk saprotams: “Starp tavu dzimumu un sievas dzimumu.” šie vārdi pauž pirmo iemeslu, kāpēc čūskas uzvarētājs tiek saukts par sievas dzimumu.

Taču, pirms turpinām šo tēmu, labi ievērosim, ka cilvēks, grēkodams pret Dievu, nodibina draudzību ar velnu. Turpretī glābtam cilvēkam un Dieva draugam ir jāatrodas mūžīgā “ienaidā” ar velnu. Tādēļ Jānis saka: “Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus” (1.Jņ.3:8).

Otrs būtiskais iemesls, kāpēc Kristu sauc par sievas dzimumu, ir tas, ka Viņam brīnumainā veidā bija jāpiedzimst no sievietes, kas nepazina vīra, tāpēc vārda tiešā nozīmē Viņš bija sievas dzimums, kas nācis pasaulē no sievietes, ko apēnojis “Visaugstākā spēks” (Lk.1:35). Jā, vēl vairāk, tā ir visbrīnumainākā zīme visā laikā un mūžībā, jo Viņš vienīgais burtiskā nozīmē ir sievas dzimums. Šajā ziņā Viņam nav neviena līdzīga — nedz debesīs, nedz arī virs zemes. Viņš tāds ir vienīgais mūžu mūžos. Tikai Viņš ir sievas dzimums. Tas ir liels un gana spēcīgs iemesls, kāpēc Viņš ieguva šādu vārdu jau pašā pirmajā Evaņģēlija atklāsmē.

Tas bija patiesi svēts noslēpums un brīnums, uz kuru Tā. Kunga Gars Svētajos Rakstos bieži norādīja ar vārdiem par sievieti un jaunavu. Caur pravieti Jesaju Dieva Gars ir sacījis: “Tādēļ Tas Kungs pats jums dos zīmi: redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls” (Jes.7:14), un caur pravieti Jeremiju: “Tas Kungs ir devis ko jaunu [ko pilnīgi nedzirdētu] šinī zemē: sieva [ar savu jaunavas dzīvi] aptecēs vīru..” (Jer.31:22). Raugi: šeit tā ir saukta par “zīmi” vai brīnumu, “ko jaunu”, kas nekad iepriekš nav noticis, proti, sieviete, kas ir jaunava, dzemdēs dēlu, ko nosauks par Imanuēlu, t. i., Dievs ar mums, mūsos un mūsu miesā.

Pravietis Miha vēl raksta: “Tādēļ Viņš atstās viņus līdz tam laikam, kamēr tā, kam jādzemdē, dzemdēs..” (Mih.5:2). Tā par Viņu pareģoja un Viņu gaidīja. Un Jaunajā Derībā ir sacīts: “..kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas..” (Gal.4:4) — īpaši ievēro vārdus “dzimušu no sievas”. Tā kā visi ir dabiskā veidā dzimuši no sievietes, cilvēki parasti šādai izteiksmei nepievērš uzmanību. Tomēr Svētie Raksti to izcel tikai attieksmē pret Kristu, jo tikai Viņš ir apsolītais sievas dzimums, kas piedzimis kā neviens cits visā mūžībā.

Tāpat arī šeit: “..kur vairojies grēks, tur pārpārim vairojusies žēlastība..” (Rom.5:20). Ar sievieti ienāca grēks (1.Tim.2:14), tāpēc viņai bija jābūt visciešāk saistītai arī ar Glābēja nākšanu, kas ir sievas dzimums. Tāds bija Dieva žēlastības ceļš.