Velns nespēja aizkavēt Kristus pestīšanas darbu

Dievs saka, ka Kristus ir sadragājis čūskas galvu un nodevis to mūžīgai tumsībai, un izteicis galīgo spriedumu neticīgajiem: “Eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem.” [Mt.25:41]

Vecā Derībā stāsta par Dieva cilvēkiem, kuri pirms Kristus nākšanas piedzīvoja dažādus centienus kavēt Dieva mesiānisko apsolījumu piepildīšanos. Dieva tautai, kurā piedzims Pestītājs, bija jāsākas nelielā ganu ciltī, no padzīvojušiem cilvēkiem Ābrahāma un Sāras. Jūdu tauta ilgi bija bez tempļa un dievkalpošanas. Velns mēģināja iznīcināt Pestītāja senčus, lai nepieļautu Viņa dzimšanu. Kad Jēzus piedzima, Jūdeja bija Romas impērijas sastāvā, un teoloģiju diktēja farizeji.

Tomēr Dievs kārto lietas tā, ka Viņa apsolījumi piepildās neatkarīgi no laikiem un apstākļiem. Lai arī netika novērsta Hēroda pavēlētā bērnu slepkavošana Betlēmē un pūļa aklās dusmas krustā sišanas dienā, tomēr tas viss kalpoja, lai piepildītos Raksti un Dieva pestīšanas plāns.

Mēs redzam, ka Dievs ir paveicis cilvēces pestīšanu neskatoties uz lielām grūtībām. Tas mūs iedrošina ticēt, ka Viņš uzturēs mums savu vārdu un dāvās apsolīto žēlastību ticīgajiem, par spīti laikiem un apstākļiem. Un laiku beigās Dievs nepieļaus lielu postu. Bībele saka: “Un, ja Tas Kungs šīs dienas nesaīsinātu, tad neviens netaptu izglābts; bet izredzēto dēļ, ko Viņš izredzējis, Viņš tās dienas ir saīsinājis.” [Mk.13:20]