Jēzus misija

Mūsu Kungs kopā ar saviem mācekļiem ir ceļā uz Jeruzalemi. Tajā pēdējā ceļā, kas ir Viņa pasaulē ienākšanas galamērķis un piepildījums.

Jo Viņš ir nācis šajā pasaulē nevis, lai cilvēkiem atnestu kādus baušļus vai kādu pamācību, it kā cilvēkiem pamācības trūktu, bet lai nomirtu pie krusta par pasaules grēkiem. Un lai ikviens, kas uz Viņu tic neietu bojā, bet iemantotu mūžīgo dzīvību.

Tāpēc Viņš šai pasaulē nāca.

Protams cilvēki, kas bija šajā pasaulē to nemaz tā negaidīja. Jo ko tad cilvēki šajā pasaulē meklē un gaida?

Visu ko. Daudz dažādas lietas – gan miesīgas, gan garīgas.

Un tomēr neviens, pirms viņš nav iepazinis Jēzu, pirms viņš nav Svētā Gara apgaismots un ticībā atgriezts, negaida pestīšanu no pazušanas, no grēka, jo viņš to nemaz nesaprot un nezin.

Un tā mūsu Kungs un Pestītājs iet šo pēdējo ceļu.

Mācekļi gan kaut kā citādi saskata šo ceļu Jo viņiem šķiet, ka viņi ir saskatījuši kādas zīmes, kas liecina, ka visādā ziņā viņu Vadonim, viņu Skolotājām, viņu Mācītājam ir jātop par ķēniņu. Jo viņi zināja, ka Viņš bija no Dāvida cilts un dzimuma un ka ļaudis bieži vien uzgavilēdami Viņu sagaidīja.

Un tomēr atkal un atkal no jauna, Pestītājs Saviem mācekļiem atgādina, ka Viņš iet krusta ceļu, ka Jeruzalemē Viņš taps nodots, vecaju un Rakstu mācītāju, un augsto priesteru atmests, un ar pagānu rokām krustā sists un nonāvēts. Jā, bet trešajā dienā Viņš celsies augšā.

[Fragments no sprediķa, kas sacīts Biķeru draudzē]