Dievs var gaidīt

Cilvēks ir zaudētājs, Dievs ir uzvarētājs, Dievs ļauj cilvēkam uzsākt, viņš ļauj viņam gūt sasniegumus, gūt panākumus, un šķiet, ka Viņš ir pilnīgi pasīvs, viņa pretdarbība šķiet pavisam neievērojama, mēs reti to vispār ievērojam.

Tā mēs ejam uz priekšu, lepni un pašpārliecināti, un pārliecināti par saviem panākumiem un galā uzvaru. Bet Dievs var gaidīt, Viņš gaida reizēm gadus un gadus.

Dievs gaida cerībā, ka cilvēks beidzot sapratīs viņa gājienus un savu dzīvi atdos Viņam. Bet vienu reizi ikkatrā dzīvē, un varbūt, ka pirmā reize būs tikai nāves stunda, Dievs krusto viņa ceļu, tā ka cilvēks vairs nevar spert soli, viņam ir jāapstājas un bailēs un drebēšanā jāatzīst savs paša vājums un posts.

Tikai šajos lielajos dzīves mirkļos saprotam, kāda nozīme ir Dieva vadībai mūsu dzīvē, saprotam Dieva pacietību un dusmas. Un tikai tagad mēs atzīstam, ka stundas, kurās Dievs ir krustojis mūsu dzīvi, ir vienīgās stundas mūsu dzīvēs ar patiesu nozīmīgumu. Tikai tās mūsu dzīvi dara dzīvot vērtu.