Viņš uzmodina mani ik rītu

Katrs jauns rīts ir jauns mūsu dzīves sākums. Katra diena ir noslēgts veselums. Šodiena ir mūsu rūpju un pūļu robeža. (Mt.6:34; Jēk.4:14). Tā ir pietiekami gara, lai atrastu Dievu vai arī pazaudētu, lai turētu ticību, vai arī kristu grēkā un kaunā.

Tāpēc Dievs radīja dienu un nakti, lai mēs neceļotu bezrobežu pasaulē, bet jau no rīta redzētu vakara mērķi. Tāpat kā vecā saule ik rītus uzlec no jauna, tā arī Dieva mūžīgā žēlsirdība ir jauna ik rītus (Raudu dz.3:23). Ik rītu no jauna satvert Dieva uzticamību, dzīves vidū ik dienas drīkstēt uzsākt jaunu dzīvi kopā ar Dievu – tā ir dāvana, ko Dievs mums dāvina ar katru jaunu rītu…

Nevis bailes no dienas, ne darbu smagums, kas man jāpaveic, bet gan Kungs “uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis” (Jes.50:4). Vēl pirms sirds atveras pasaulei, Kungs vēlas lai tā atveras Viņam, pirms auss uztver dienas neskaitāmās balsis, tai rīta agrumā jāklausās radītāja un Pestītāja balsī. Pirmā rīta klusumu Dievs ir sagatavojis pats sev. Un tam jāpieder Viņam.