Lieldienu laiks

Lieldienu laiks sākās 9. svētdienā pirms Lieldienām [lat. to sauc Septuagesima, t.i., septiņdesmitā diena pirms Lieldienām, faktiski Šis skaitlis ir aptuvens].

Septītajai svētdienai pirms Lieldienām sekojošā trešdiena bij Pelnu diena [gavēņa sākums Romas katoļu Baznīcā], kura evaņģēliskajā Baznīcā zaudējusi savu nozīmi.

Sestajai svētdienai pirms Lieldienām sekoja trešdiena, četrdesmitā diena pirms Lieldienām, kā Latvijas Baznīcas Lielā Lūdzamā diena (citur svin Baznīcas gada beigās).

Pēdējā svētdiena pirms Lieldienām bij Pūpolu svētdiena [Palmu svētdiena, Sal.Mt.21:8]. Nedēļu pirms Lleldienām saucām par Kluso nedēlu, kurā Baznīcas svinamās dienas bij Zaļā ceturtdiena [Jēzus iedibināja Svēto Vakarēdienu], Lielā piektdiena [Jēzus nāves diena] un Klusā jeb Lieldienu Sestdiena [Jēzus dusēšanas diena].

Lieldienas — Kristus Augšāmcelšanās svētkus — parasti svinam divas (sv.)dienas. Lieldienām sekojošo svētdienu (‘Otrās Lieldienas’) sauc par Balto svētdienu, jo senajā baznīcā Lieldienās kristītie tērpās baltajās kristības drānās [kā patlaban jaunpiedzimušie].

Bet aiz tām sekojošās 3 svētdienas sauc pēc to ievadvārdiem:
Kunga žēlastība [Ps.33:5],
Līksmojiet! [Ps.66:2],
Dziediet! [Ps.98:1].

Piektā svētdiena pēc Lieldienām tiek saukta par Lūgšanas svētdienu; pēc viduslaiku paraduma pirms Debesbraukšanas dienas sarīko grēku nožēlotāju procesijas.