Viss labākais mums vēl priekšā

“Šeit mēs nopūšamies, ilgodamies būt ietērptiem savā mājoklī, kas ir no debesīm, tiešām, ja būsim ietērpti, tad nebūsim kaili. Šinī teltī būdami, mēs nopūšamies un panesam grūtības, jo negribam tapt izģērbti, bet pārģērbti, lai to, kas mirstīgs, pārņem dzīvība.” [2.Kor.5:2-4]

Šie vārdi izsaka patiesi kristīgu attieksmi pret nāvi. Mēs ielūkojamies Pāvila sirdī un uzzinām viņa izjūtas, kad apustulis domāja par savas nāves tuvošanos.

Pāvils nebaidījās mirt, jo zināja, ka mājās pie Dieva viņam būs labāk. Citā Rakstu vietā viņš saka: “Es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu.”

Taču Pāvila priekšstati par nāvi nebūt nebija romantizēti. Viņš ilgojās būt kopā ar Kristu, tomēr pati nāve viņu nevilināja. Pāvils raksta, ka būtībā nāve ir kas svešs un ļauns, jā, nāve ir ienaidniece [1.Kor.15:26].

Tādēļ viņš cer uz Jēzus atkalatnākšanas dienu. Kristieši, kas savas dzīves laikā pieredzēs pastardienu, nemirs, bet Tas Kungs viņus nekavējoties ņems pie Sevis. Pāvils lieto salīdzinājumu: tie netiks izģērbti no šīs zemes miesas, bet tiks pārģērbti. Viņi ietērpsies debesu godībā, kas gaida Dieva bērnus, bet nāvi nepiedzīvos.

Kristietis tā drīkst domāt un spriest. Tas Kungs ir nolicis manas aiziešanas laiku, un es zinu: kad miršu, es nonākšu mājās pie Dieva, kur mani gaida brīnišķīga godība. Nebaidīsimies no nāves!

Nāve patiešām ir ļauna un pretēja Dieva radīšanas sākotnējam nodomam. Nāve ir grēka sekas.

Bet tagad es ar ticību un prieku varu domāt par Jēzus vārdiem, kas apsola Viņa drīzo atnākšanu. Mums, tagadējiem kristiešiem, nāve var arī nepienākt. Jo, ja es būšu dzīvs Viņa atnākšanas dienā, Viņš mani tūlīt uzņems pie Sevis un nāvi es neredzēšu.

Es varu būt mierīgs un drošs: tiem, kas tic Kristum, vislabākais vēl tikai priekšā.