Ej tu vai arī nāc

Bet Jeruzālemes praviešos Es ieraudzīju tiešām ko šausmīgu: laulības pārkāpšanu un dzīvi vienos melos, un tie pabalsta ļaundarus viņu rīcībā, lai neviens neatgriežas no sava ļaunuma. Tie visi Man ir kā Sodoma un tās iedzīvotāji kā Gomoras ļaudis!” [Jer.23:14]

Vai tev nepietiek ar to vien, ka tu pats grēko? Vai tev tiešām vēl citi arī jāvelk sev līdzi pazudināšanā? Tu saki: „Kā tad es grēkoju??? Tu saki pierādi man manu vainu??? Tu saki, lai es pats vispirms skatos uz saviem grēkiem un nemeklēju skabargu tavā acī”?

Labs ir, aizstāvies vien ar savu pretuzbrukuma taktiku; skaties nu ar uz mani un uz grēka baļķiem manās acīs! Skaties vien un priecājies, ka mans grēks ir lielāks par tavējo! Lūdzu, ja tas tev palīdz apmierināt sirdsapziņu, pašam izskatoties labākam uz mana fona! Miers ar tevi (miers vārda pārprastajā nozīmē)!

Kādu mieru tu sagaidi un kā tev ir sludinājuši mūsdienu pravieši? Vai mierīgo samierināšanos ar skabargām un sadzīvošanu ar savu grēku? Vai tik tā nav „tā miera ar pasauli” meklēšana?

Mēs jums sludinām citādu mieru; Mēs jūs aicinām laukā no miera; Mēs jūs aicinām laukā no pasaules. Kas ir mēs? … es un tas, kas mani dīda, ka tev tavas kaites uzrādu! Bet patiesā Baznīca, aicina ikvienu atgriezties no saviem grēkiem (arī kurus tu līdz šim nebiji redzējis). Mēs neslēpjam, ka grēku piedošana ir vien ticībā saņemama un Tas Kungs to saviem ticīgajiem dāvā brīvi.

Tu saki: „Es grēka neapzinos”. Es tev saku: „Tāds pats ir arī laulības pārkāpējas sievas ceļš; viņa bauda tai priekšā likto cienastu, noslauka muti un saka: “es nekā ļauna neesmu darījusi!” (Spam 30:20). Tu saki: „Uzrādi tieši manu vainu!” Es saku: „Es redzēju tavu laulības pārkāpšanu, Es dzirdēju tavu nešķīstas iekāres pilno braulīgo zviegšanu, Es novēroju tavas netiklības negantību ar visām tās šausmām kalnos un klajumā! (Jer.13:27). Tu teiksi: „Pierādi vispirms man manu vainu un tad ņemies apsūdzēt!” Bēdas tev, Jeruzāleme! Vai tad tu negribi būt šķīsta? Cik ilgi vēl …?”

Bēdas tev pāvest, kardināl; tev bīskap, arhibīskap; tev baznīcas mācītāj – rakstu grozītāj pēc savas gudrības! Bēdas tev, jo tu tiec pieķerts pašā laulības pārkāpšanas mirklī!

Tu saki: „Kas tu tāds esi, ka tu uzdrīksties man to teikt”? Es tev saku: „Padomā pats, kādā autoritātē tu man to aizrādi”. Vai tev ir kāds cits arguments, izņemot pasaulīgos līdzekļus ar ko aizbāzt man muti? Tu teiksi: „Jaunības dullums, …liekulība …nelga – skaties uz 4. bausli, un dod man cieņu! Es saku: „Cieņa dodama tiem, kam cieņa pienākas”!

Ja tu esi īsti Kristīgs mācītājs, tev nāktos būt man īsti pateicīgam, ka es tevi kā tādu īstu velna kalpu un citus tādus pat viltvāržus esmu atklāti izsmējis pasaules priekšā. Ja tev baznīcas politika ir pirmajā vietā, tev patiesi vajadzētu censties jebkuriem līdzekļiem nostumt pie malas tādu baznīcas nomelnotāju, kā es. Ja esi ne šis ne tas, tev vajadzēs kaunēties, ka nespēj mani argumentēt un nolikt pie vietas, pamācot veselīgā mācībā.

Nāc, pierādi man manu vainu! Nāc, un … ņemies apsūdzēt!
Vai arī nāc… Nāc uz bikti!