Tu redzi arhīvu par garīgais amats
“Kamēr eņģeļi, kaut gan tie ir stiprumā un spēkā lielāki, nenosoda viņus, tos zaimodami Tā Kunga priekšā. Viņi kā neprātīgi dzīvnieki, kas pēc savas dabas radīti satveršanai un nokaušanai, tāpat kā šie ies bojā, tāpēc ka tie zaimo to, ko tie nepazīst,” [2.Pet.2:11-12]
Attiecībā uz garīgās kalpošanas amatu ir jāpiemin vairāki Svēto Rakstu tematiskie loki, kam ir būtiska nozīme apskatāmā jautājuma sakarā. Šajā rakstā ir iespējams tos ieskicēt tikai īsumā. Tālāk tiks apskatīti atsevišķi fragmenti no Svētajiem Rakstiem, kas ir īpaši nozīmīgi apskatāmā jautājuma sakarā.
Apbrīnojami kā (un nez kāpēc) pasaule izrāda milzīgu interesi un empātiju katoļu virsbīskapa pārvēlēšanas procesam. Baznīca taču skaitās šķirta no valsts. Pasaules valstis taču pārvalda laicīgās varas un valdības un politiskie spēki. Baznīcai savukārt jānodarbojas ar garīgiem jautājumiem, proti – Dieva lietām.
Uzreiz jāsaka, ka Hieronīma kalpošanas amata izpratnei bija liela nozīme luteriskās reformācijas laikā. Savu “Deviņdesmit piecu tēžu skaidrojuma” divdesmit otrajā tēzē Luters paziņoja, ka Sv.Gregora laikā (590-604) Romas baznīcas jurisdikcijā nav atradušās citas baznīcas, katrā ziņā ne Grieķijas baznīca. Johans Eks uz to atbildēja ar trīspadsmit tēzēm, no kurām pēdējā aizstāvēja pāvesta augstāko varu un oponēja Lutera 22.tēzes skaidrojumam.
Pēc Hieronīma domām, lai kļūtu par labu Kristus baznīcas kalpu, garīdzniekam, “pirmkārt, ir jāsaprot, ko nozīmē viņa vārds; un, kad viņš to saprot, viņam ir jāmēģina kļūt par to, ko šis vārds apzīmē. Jo, tā kā grieķu vārds κληρος nozīmē “pulks” vai “mantojums”, tad garīdzniecība tā tiek dēvēta vai nu tādēļ, ka tā. ir Tā Kunga “pulks”, vai arī pats Kungs ir tās “pulks” un daļa.”
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2020
Atsauces (0)