Dāvida dziesma pamācībai

Svētīts, kam piedoti noziegumi, kura grēki ir nolīdzināti, svētīts, kam Kungs nepielīdzina vainu, kura gars ir bez viltus! Kamēr es neatzinos, nīka man kauli – es auroju cauru dienu! Smagi gūlās Tava roka pār mani, kalta mana sula vasaras tveicē!

Es atzinos savā grēkā un neslēpu savu vainu, es teicu: atzīšos Kungam savos noziegumos! Tad Tu man piedevi manu grēku vainu. Tādēļ lai Tevi lūdz visi uzticīgie posta stundā – kaut milzu ūdeņi veltos, tie viņus neaizsniegs! Tu mani patversi, no spaidiem pasargāsi – glābiņa gavilēm apjozīsi mani!

Es tevi pamācīšu un rādīšu tev ceļu, Es došu padomu! Mana acs – pār tevi! Neesiet kā zirgi, kā zirgēzeļi, kuriem trūkst saprašanas ar laužņiem un iemauktiem tie jānovalda – neklausīs tevi!

Negantajam sāpju gana- kas paļaujas Kungam, to apjož žēlastība. Priecājieties Kungā un līksmojiet, taisnie, un gavilējiet visi, kam krietna sirds!