Par atgriešanos no grēkiem

Tūlīt pēc Mārtiņa Lutera nāves 1546.gadā viņa sekotāju vidū radās domstarpības par pareizu ticības, tajā skaitā arī atgriešanās, izpratni. Nevienprātība turpinājās apmēram trīsdesmit gadus, līdz tika sarakstīta Konkordijas formula.

Doktrinālā vienotība bija balstīta uz Bībeles pamatmācībām, kuras tika apkopotas vienā grāmatā ar nosaukumu “Vienprātības grāmata”. Bībelē pamatotie kristīgās ticības pamatjautājumu skaidrojumi ir ļoti noderīgi kristiešiem arī mūsdienās.

Piedāvājam jums īsu fragmentu no šīm luteriskajām ticības apliecībām, kurš ņemts no Konkordijas formulas. Pirms 500 gadiem tā palīdzēja kristiešiem nonākt pie vienprātības mācībā par atgriešanos no grēkiem.

“Tāpat arī vārds poenitentiae Svētajos Rakstos nav lietots tikai vienā nozīmē. Jo dažās Svēto Rakstu vietās tas tiek lietots un izmantots attiecībā uz visu cilvēka atgriešanos, kā Lk.13:5: “Ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi ņemsit tādu pašu galu,” un 15:7: “Tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas..” Bet Mk.1:15, kā arī citur, kur atsevišķi tiek minēta grēku nožēla un ticība uz Kristu (Ap.d.20:21) vai arī grēku nožēla un grēku piedošana (Lk.24:46-47), grēku nožēla nenozīmē neko citu kā patiesi atzīt savus grēkus, no sirds tos nožēlot un no tiem atstāties. Šī atziņa nāk no Bauslības, taču, lai notiktu pestījošā atgriešanās pie Dieva, ar to vien nepietiek, ja klāt nenāk ticība Kristum, kura nopelnu mierinošais Evaņģēlija pasludinājums sniedz visiem grēciniekiem, kuri, Bauslības pasludinājuma izbiedēti, ir gatavi atgriezties. Jo Evaņģēlijs sludina grēku piedošanu ne rupjām, pārdrošām, bet gan satriektām jeb atgriezties gatavām sirdīm (Lk.4:18). Un, lai nožēla vai Bauslības draudi neradītu izmisumu, jānāk klāt Evaņģēlija pasludinājumam, lai tā būtu grēku nožēla uz pestīšanu (2.Kor.7:10).

Tā kā Bauslības pasludinājums vien, bez Kristus.. vai nu dara ļaudis pārdrošus, tā ka tie iedomājas, ka spēj pildīt Bauslību ar ārējiem darbiem, vai arī ļaudis pilnīgi ļaujas izmisumam.. Viss, kas tiek sludināts par mūsu grēkiem un Dieva dusmību – lai kā un kad vien tas notiktu –, ir Bauslības pasludinājums. Turpretī Evaņģēlijs ir tāds pasludinājums, kas rāda un sniedz vienīgi žēlastību un piedošanu Kristū un neko citu; lai gan ir patiesi un pareizi, ka apustuļi un Evaņģēlija sludinātāji (kā arī Kristus pats) apstiprina un sāk Bauslības sludināšanu pie tiem, kuri vēl neatzīst savus grēkus, nedz bīstas no Dieva dusmības, kā Kristus saka: “Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku.. – jo tie netic man (Jņ.16:8-9).” Jā, vai gan var būt vēl nopietnāks, biedinošāks grēku uzrādījums un Dieva dusmības pasludinājums par grēkiem nekā tieši Kristus, Viņa Dēla, ciešanas un miršana? Bet tik ilgi, kamēr tas viss sludina Dieva dusmību un biedē cilvēku, tas vēl nav Evaņģēlija, nedz paša Kristus pasludinājums, bet gan Mozus pasludinājums un Bauslība pret tiem, kas nav atgriezušies. Jo Evaņģēlijs un Kristus mums doti ne tādēļ, lai iebiedētu vai pazudinātu, bet gan lai mierinātu un iepriecinātu tos, kuri ir izbiedēti un vāji. Un vēlreiz: Kristus saka, ka Svētais Gars “liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu” (Jņ.16:8), kas nevar notikt bez Bauslības izskaidrošanas.

Jaunā Derība patur un pilda arī Bauslības amatu, kas atklāj grēku un Dieva dusmību; bet šādam amatam tā tūliņ pievieno žēlastības apsolījumu caur Evaņģēliju.. Lai notiktu patiesa, svētīga atgriešanās, nepietiek ar Bauslības sludināšanu vien, bet ir jānāk klāt arī Evaņģēlijam. Tā nu abas mācības ir viena otrai līdzās, un tām arī jātiek lietotām līdzās, taču – noteiktā secībā un ar pienācīgu izšķiršanu..

Mēs ticam un apliecinām, ka abas šīs mācības joprojām līdz pat pasaules galam uzcītīgi, labi ievērojot dzirdēto atšķirību, lietojamas Dieva baznīcā, lai caur Bauslības sludināšanu un tās draudiem Jaunās Derības amatā neatgriezīgu cilvēku sirdis taptu izbiedētas un vestas pie savu grēku atziņas, nožēlas un atgriešanās”.

Viss iepriekšteiktais luteriskajās ticības apliecībās attiecas uz Jēzus vārdiem (Lk.24:47): “Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām..”