Luters maldījās

Mārtiņš Luters ir bijis viens no visražīgākajiem visu laiku rakstniekiem. Lutera darbu Erlangenes izdevuma tematiskais rādītājs vien aizņem gandrīz 1000 lappušu!

Vai jel kas no Lutera rakstītā bija nepareizs? Pavisam noteikti! Īpaši tas attiecas uz dažiem viņa agrīnajiem rakstiem.

Tā, piemēram, Luters pauž savus aplamos priekšstatus par taisnošanu, kādus viņš sākotnēji bija guvis teoloģijas studijās katoļu baznīcā. 1515.–1516.gada ziemā 32 gadu vecumā lekcijās par Vēstuli romiešiem Luters rakstīja:

“Dievs VĒL NAV MŪS TAISNOJIS, tas ir, Viņš nav mūs padarījis pilnīgi taisnus, nedz pasludinājis mūsu taisnīgumu par pilnīgu, bet Viņš ir RADĪJIS IESĀKUMU, lai varētu mūs darīt pilnīgus.”

Tas liecina, ka agrīnajos gados teoloģijas profesors Luters aplami uzskatīja, ka taisnošana ir notiekošs process, nevis tūlītējs Dieva pasludinājums.

Tomēr, turpinot pētīt Rakstus, viņš sāka saskatīt, ka taisnošana nav nedz process, nedz arī cilvēkam veicams ceļš, bet gan tiesneša spriedums, tūlītēja Dieva rīcība. Vēlāk, 1522.gada Ziemassvētkos, Mārtiņš Luters rakstīja:

”Svētais Pāvils visur māca, ka taisnošana neizriet no darbiem, bet vienīgi no ticības, tas ir, tā nenāk pa daļām, bet visa uzreiz”.

VAI TAM IR KĀDA NOZĪME?

Jūs varētu sacīt: “Kāda gan tam nozīme, vai Dieva dāvātā taisnošana cilvēkam ir tūlītējs akts, tāds kā tiesneša spriedums, vai arī tā ir process visa mūža garumā?” TAM IR PRAKTISKA UN MŪŽĪGA NOZĪME JŪSU DZĪVĒ!

Atkal iedomājoties, ka esat cietumnieks, ko jūs uzskatītu par labāku, – ka tiesnesis pasludinātu jūs par brīvu bez jebkādiem nosacījumiem vai arī jums tiktu dota brīvība, kas atkarīga no zināmiem nosacījumiem? Tas nozīmētu, ka jūs esat tikai nosacīti atbrīvots, nevis patiesi brīvs. Nav šaubu, ka neviens cietumnieks, tāpat arī jūs, nevēlētos, lai viņa atbrīvošana būtu process, kas ilgst dienām, gadiem vai pat visu mūžu. Ikviens cietumnieks, tāpat arī jūs, no sirds vēlētos tikt nekavējoties un pilnīgi atbrīvots!

Tādējādi vai varam teikt, ka Mārtiņš Luters maldījās? Tik tiešām agrīnajos gados viņš maldījās. Arī daudzi kristieši mūsdienās pieļauj līdzīgu kļūdu vissvarīgākās Dieva mācības izpratnē attiecībā uz to, kā Viņš mūs taisno un pasludina par taisniem. Mūsdienās daudzi kristieši, arī luterāņi, maldīgi tic tam, ka kristieša dzīve ir bezgalīga cīņa, cenšoties izpatikt Dievam, un tādēļ Viņš mūs taisno. Cik traģiski tas ir! Apustulis Pāvils 2.Kor.5:21 apgalvo, ka Dievs vēlas jums pasludināt, ka visi jūsu grēki nu pieder Jēzum un visa Kristus nevainojamā taisnība pieder jums. Dievs pasludina, ka Kristus taisnība jums tiek dāvāta Viņa dzīvā vārda un Gara spēkā. Jūs to nekādi neesat nopelnījis. Kristus dēļ Dievs pasludina, ka tas tiešām tā ir. Dievs Jēzu ir padarījis par grēcinieku un jūs pasludinājis par tādu, kurš ir svēts Viņa acīs, kuru sedz Jēzus nevainojamā taisnība. Ticiet tam un līksmojiet!

Mīļais Kungs, Tev pateicos, ka savā mīlestībā un žēlastībā un tā darba dēļ, ko Tavs Dēls Jēzus Kristus manā labā paveica pie krusta, Tu esi mani pasludinājis par brīvu no mana grēka, nāves un velna varas. To visu Tu esi darījis, kaut arī es biju grēcinieks (Rom.5:6-10). Un Tu, Kungs, kaut arī es joprojām esmu grēcinieks (Rom.7:14-25), uzskati mani par taisnu un svētu (Rom.8:1). Savā žēlastībā dari mani spējīgu dzīvot šajā jaunajā brīvībā Jēzū Kristū, lai es netiktu atkal pakļauts likuma bardzībai (Gal.5:1).