Vēstule ar diviem zīmogiem

Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas? Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? Dievs ir šeit, kas mūs taisno. Kas mūs pazudinās? Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv. Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens? Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm. Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā! (Rom.8:31-39)

Kungs, debesis Tu mums esi dāvinājis par brīvu,
Mēs neesam spējuši tās nopelnīt ar saviem darbiem,
Nedz arī jelkad to spētu.

Kristus, mūsu Kungs
Ar savām asinīm ir dārgi maksājis,
lai mēs būtu Viņa debesu godības līdzmantinieki.

Mēs esam par to saņēmuši vēstuli un vēstījumu no paša Dieva –
Evaņģēlija nemainīgo un mūžīgo apsolījumu,
Tas turklāt ir apzīmogots katrā no mums: mēs esam kristīti.

Un pēc Kristus pavēles mēs saņemam Viņa miesu un Viņa asinis
Svētā Vakarēdiena sakramentā,
Šie zīmogi ir mūsu drošība, kad jūtamies vāji, satriekti un trūkumā,
Dievs, dāvā savu žēlastību un palīdzi,
Ka mēs šo Tava vēstījuma vēstuli uzticīgi sargājam,
Lai velns mums to neatviļ un nesaplēš.

Palīdzi arī, lai labklājībā mēs nekļūt iedomīgi un pārdroši,
Bet bēdās un pārbaudījumos neesam nomākti un nekrītam izmisumā,
Bet gan allaž dzīvojam
pateicībā un piesaukšanā, kā dievbijīgiem ļaudīm pienākas,
Esam stingri un nelokāmi turamies
Jēzus Kristus ticības apliecībā,
Un teicam Mūsu Tēvs svēto lūgšanu –
Katrreiz gan ar savām lūpām, gan ar sirdi.