Patiesā brīvība

“Mūsu dvēsele ir izglābta kā putns no mednieka tīkliem; pārrauti ir tīklu valgi, un mēs esam glābti!” [Ps.124:7]

Putns izstiepj kaklu, lai sniegtos pēc kārdinošās barības, taču galva iesprūst tīklā un viņš tiek notverts. Tas mēģina atbrīvoties, taču cīnoties aizvien vairāk sapinas un sažņaudz sevi vēl ciešāk.

Iedomājieties, kā būtu, ja kāds nāktu un izglābtu putnu. Iedomājieties, ja kāds ietu garām, iežēlotos un atbrīvotu nabaga putnu, lai no jauna varētu dzirdēt tā priecīgās dziesmas un redzēt skaisto lidojumu!

Šādu līdzību psalmā izmanto Dāvids, vēloties parādīt, kā Dievs nāca un izglāba Savu tautu. Israēla tauta bija ienaidnieka rokās, un tā vien šķita, ka šajā gūstā tai jāiet bojā, taču brīnumainā veidā tauta tika pestīta. Pestīšana nozīmē brīvību no smacējoša gūsta, kura gals ir mūžīgā nāve.

Vai ir iespējams iedomāties vēl atbilstošāku bezpalīdzības simbolu kā putnu, kas notverts slazdā?

Tomēr tieši tāda ir mūsu situācija un tik bezpalīdzīgi mēs esam, kad tiekam atstāti savā ziņā. Mēs esam sapinušies ciešajās grēka saitēs, kas neļauj kustēties.

Sākumā mēs to neapzinājāmies, bet tad smaga atskārsme mūs pamodināja, liekot saprast, cik nopietna ir mūsu situācija. Taču Jēzus, dvēseles Glābējs, ir nācis meklēt pazudušo un atsvabināt sagūstīto putnu.

Arī tu esi cieši sagūstīts un sēdi slazdu tīklā, tāpēc nevairies, kad Jēzus nāk pie tevis. Vienīgi Viņš var tevi glābt.

Pateiksimies Tam Kungam vienmēr, kad piedzīvojam izglābšanu. Slavēts lai ir Jēzus vārds! Piederēt Viņam – tā ir patiesā brīvība.