Es Kristus vātīs aizmiegu [633]
Es Kristus vātīs aizmiegu, Tā tīrs no grēkiem palieku;
Ta Kunga Jezus ciešana, Ta ir mans gods un grezniba.

Ar tos es mirdams apģērbjos, Pie Dieva iedams aptērpjos;
Ar to es gribu priecīgs mirt, Sev no šīs bēdu-zemes šķirt.
Tev, nāve, saku nu paldievs! Caur tevi mana dvēsele ies
Ar Jezus as’nīm šķīstita Pie Dieva debes-valstibā!
Ieskaties
Sist pie krūts un sacīt tā [322]
Man Jezus rados bijis [21]
Pa laikam uzjautā man prāts
Uz Jordānu Kungs Kristus nāk
Tu zini manu kaunu, negodu, un apsmieklu
Tuksnesī pazudusī dvēsele [162]