Kur rodas ticība?

Ticība Bībelē ir minēta vismaz 542 reizes. Neskatoties uz to, ticība, iespējams, ir visvairāk pārprastais Bībelē lietotais vārds, jo šī vārda vispārpieņemtā definīcija krietni atšķiras no Dieva dotās. Šīs atšķirīgās izpratnes izraisa nopietnas problēmas. Lai varētu runāt kādā valodā, ir jāsaprot, ko nozīmē šīs valodas vārdi. Gluži tāpat, lai izprastu Bībeli, jāzina, ko Dievs domā ar vārdu ticība.

Vairums cilvēku uzskata, ka ticības aizmetņi mums ir ielikti jau šūpulī. Ir uzskats, ka, atbilstoši kopjot un barojot zīdaini, pieaug un attīstās arī viņa ticība. Laika gaitā bērns iemācās ticēt saviem vecākiem, skolotājiem un tā tālāk. Citi cilvēki ar vārdu ticība apzīmē sava veida morālu apņemšanos. Kurš gan nebūs dzirdējis kādu sakām: “Bez ticības man nekas nebūtu sanācis”?

Taču šie vispārpieņemtie vārda ticība traktējumi atšķiras no Dieva dotās šī vārda definīcijas. Šīs atšķirīgās izpratnes saistās ar vienu pamatjautājumu: “Kur rodas ticība?”

Reizēm mēdz teikt: “Tikai mana ticība palīdzēja tikt pāri šim grūtajam dzīves posmam.” Kad kāds runā par “savu ticību”, parasti ar to tiek saprasts kāds iekšējs spēks pašā cilvēkā. Šī vispārpieņemtā ticības definīcija balstās uz cilvēka vēlmi un tiekšanos gūt panākumus. Kādā ziņā Dieva dotā ticības definīcija radikāli atšķiras no vispārpieņemtās?

Šķīstošā, dziedinošā un pestījošā ticība ir Dieva dāvana, kas „nāk no sludināšanas un sludināšana — no Kristus pavēles” (Rom.10:17). To ir devis Dievs, un mēs paši nespējam to radīt.