Īpašā atklāsme

Kaut arī priekšstatu par Dieva varenību un darbu var daļēji gūt no radītās pasaules, cilvēces vēstures un sirdsapziņas, tas vēl nesniedz pietiekami dzijas zināšanas par Dievu.

Tāpēc nevar paļauties uz mūsu pašu domām par Dievu, jo tās nevar mūs novest pie Dieva, tās var vienīgi palīdzēt “nojaust un atrast” (Ap.d.17:27). Nepietiek arī ar sirdsapziņu, kura jūt atšķirību starp labo un jauno. Mūsu zināšanas par Dievu ir ierobežotas, ja tās nāk vienīgi no radītās pasaules un mūsu sirdsapziņas.

Pats Dievs ir atklājies daudz skaidrākā veidā; Viņš, “atstādams neievērotus nezināšanas laikus, tagad aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem” (Ap.d.17:30). Tādēļ ir sacīts: “Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz Evaņģēliju” (Mk.1:15). Kopš pasaulei dots Evaņģēlijs, ir skaidrs, ko sevi ietver šī atklāsme: Dieva vārdu jeb Svētos Rakstus un Jēzu Kristu, mūsu Kungu un Pestītāju.

Šī atklāsme ir pilnīga, jo tā dod mums pilnīgu atziņu, palīdzību un vadību, lai mēs tiktu pestīti. Tas izskaidrojams tādējādi, ka Dieva vārdā mēs saņemam daudz pilnīgākas zināšanas par Dievu, nekā tās zināšanas, kuras mēs iegūstam, vērojot radīto pasauli vai iedziļinoties savā sirdsapziņā.

Jēzū Kristū, ar kuru mēs sastopamies Dieva vārdā, mēs iegūstam patiesas un pilnīgas zināšanas par Dievu: “Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, tas mums to ir darījis zināmu” (Jņ.1:18). Bet ne tikai. Dēls ir arī vienīgais pestīšanas ceļš, jo Viņš ir “ceļš, patiesība un dzīvība” (Jņ.14:6). Un nav pestīšanas nevienā citā (Ap.d.4:12). Tādēļ mums ir jāapzinās, ka pastāv šāda īpašā atklāsme un “nezināšanas laiki” ir beigušies (Ap.d.17:30).