Par lūgšanu, kas parasti tiek saukta par Tēvreizi

Patiesi, mēs zinām, ka Dievs pats pēc savas gribas ir gatavs dāvāt labumus, īpaši tiem, kas atgriežas un pazemojas Dieva varenās rokas priekšā – tiem, kas ticībā meklē, klauvē un lūdz. Tā mēs izplūstam savās lūgšanās Dieva priekšā ne tāpēc, ka mēs šaubāmies par Viņa labo gribu, bet lai mēs patiesi varētu parādīt Viņam savu grēku nožēlu. Viņš ir apsolījis grēku piedošanu tiem, kas tos nožēlo (Ec.18:23). Viņš mazinās savu tiesu un dāvās savu svētību (Jer.18:8). Viņš dāvās žēlastību pazemīgajiem (1.Pēt.5:5).

Mēs to darām tāpēc, ka Tas Kungs ir apsolījis visas labās lietas tiem, kas klauvē un lūdz (Mt.7:7).

Arī garīgā svētība nav saņemama nekādā citādā veidā kā vien ticībā [ievērojiet viņa luterismam raksturīgo uzsvaru uz ticības nepieciešamību]. Patiesi, miesīgas jeb ārišķīgas svētības bieži vien saņem arī ļaundari. Taču, lai šīs dāvanas nāktu mums par labu, tā ir Dieva griba, lai mēs gaidītu uz tām cerībā un saņemtu tās ticībā no Tēva rokas.

Tādā veidā mēs savās lūgšanās atklājam savas vajadzības un nelaimes Dieva priekšā nevis tā, it kā Viņš par tām nezinātu, bet, lai izlejot savas rūpēs pie Dieva krūts, mēs varētu gūt atvieglojumu un novelt nastu paši no savām dvēselēm.

Šajā lūgšanas pamata paraugā Viņa nolūks ir sekojošs:

• parādīt mums, cik nelielu vārdu skaitu mums vajadzētu lietot lūgšanā, pretēji farizeju un pagānu tukšajām pļāpām;
• kas ir jāpiesauc lūgšanā vai kam mums šī lūgšana ir jāvelta;
• kādā pārliecībā mums ir jālūdz;
• kā un kādiem nolūkiem;
• pēc kā mums ir jālūdz;
• kādā secībā;
• ar kādiem līdzekļiem;
• kādam nolūkam.

Tāpēc mēs vienmēr lūdzam ticībā, cerībā un žēlsirdībā, ar nemitīgām alkām. Taču zināmos brīžos mēs ar saviem vārdiem lūdzam Dievu, lai viņš mums atgādina, cik daudz mēs esamu guvuši šajās alkās, un liek mums to darīt ar lielāku prieku. Tādējādi apustuļa vārdi “Lūdziet bez mitēšanās” (1.Tes.5:17) nozīmē neko citu kā vien sekojošo: bez mitēšanās alkstiet pēc svētīgas dzīves.

Tāpat kā Ticības apliecība satur ticības likumu, tā šī Tēvreize ir visu lūgšanu likums.

Kas attiecas uz autoritāti, tad pats Dieva Dēls, kurš ir mūsu aizstāvis, kurš nes mūsu lūgšanas Tēvam, kurš gādā mums lūgšanas garu, kurš līdz ar Tēvu mūs uzklausa, Viņš pats ir mums norādījis šo lūgšanas veidu.